Dziesmu svētki 1990 - Tautasdziesma (1990-07-06)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(2)
Embed button

Saistītās epizodes:

20.Vispārējie latviešu dziesmu svētki. Koncerts „ Tautasdziesma” Mežaparka estrādē. Programmā: 1.kasetē: koncerta ieskaņa * Lokatiesi mežu gali (E.Melngaiļa apd.) – dzied Kurzemes, Latgales, Vidzemes koru grupas un dubultkori, piedalās dūdinieku kopa * (pēc katras dziesmas sveic diriģentus) * Mazs bij’ tēva novadiņis (H.Pavasara apd.) - diriģents Jānis Zirnis * Stāvēju dziedāju (J.Rozīša apd.) – diriģente Ausma Derkēvica (sieviešu kori) * Beidzamās rozes (E.Melngaiļa mūzika) – diriģente Terēze Broka * Bij’ man vienas rozes dēļ (E.Melngaiļa apd.) – diriģents Edgars Račevskis (vīru kori) * Div’ dzelteni kumeliņi (E.Melngaiļa apd.) - diriģents Edgars Račevskis * Tautasdziesmu virkne (S.Mences apd.) – diriģents Jānis Zirnis (siev.kori), sveic Selgu Menci * Es karā aiziedams (R.Jermaka apd.) - diriģents Edgars Račevskis (vīru kori) * Tek saulīte tecēdama (J.Graubiņa apd.) - diriģente Terēze Broka (siev. kori) * Kur tu iesi jauns puisīti (J.Cimzes apd.) – diriģents Roberts Zuika (ASV) (vīru kori) * Rozēm kaisu istabiņu (O.Grāvīša apd.) – diriģents Sigvards Kļava (siev.kori) * Strauja upe (E.Vīgnera apd.) – diriģents Imants Kokars (vīru kori) * Es meitiņa kā rozīte (T.Ķeniņa apd.) – diriģents Arvīds Purvs (Kanāda)(siev.kori) * Liela pulka ģeņģu jāja (A.Jurjāna apd.) – diriģents Jānis Ērenštreits (vīru kori) * Meita sēde kuražās (E.Melngaiļa apd.) - diriģents Gido Kokars (dubultkori) * Nebrauc tik dikti (E.Melngaiļa apd.) – diriģents Ivars Bērziņš * Mainās kori, uznāk jauktie kori * Apdziedāšanās (tiek apdziedāti arī virsdiriģenti) – piedalās no Kurzemes koris „ Līva”, teicēja Gita Burkovska, no Vidzemes koris „ Sigulda”, teicēja Daila Krastiņa * skatītāju rindās sēž Raimonds Pauls, blakus viņam Vaira Vīķe-Freiberga tautastērpā * Rīga dimd (J.Cimzes apd.) – diriģents Juris Kļaviņš, piedalās Venecuēlas latviešu koris „ Gaudeamus” * Teici teici valodiņa (J.Neilanda mūzika un vārdi, J.Cimzes apd.) – diriģents Andrejs Jansons (ASV) * Kur tu skriesi vanadziņi (A.Jurjāna apd.) – diriģents Leonīds Vīgners * Aiz azara augsti kolni (J.Rozīša apd.) - diriģents Leonīds Vīgners * Rīgas torņa gala zīle (E.Melngaiļa apd.) - diriģents Jānis Ērenštreits * Tumša nakte zaļa zāle (E.Melngaiļa apd.) – diriģents Jānis Zirnis * Skaista mana brāļa sēta (P.Jurjāna apd.) – diriģente Vizma Maksiņa ( Kanāda) * Kurš putniņš dzied tik koši (J.Kalniņa apd.) – diriģente Lilija Zobens ( Anglija) * Ģērbies saule sudrabota (A.Kuprisas apd.) – diriģente Daira Cilne (ASV) * Nav ierakstītas 4 nākošās dziesmas * 2.kasetē: Dziedot dzimu dziedot augu (Alfr.Kalniņa apd.) – diriģents Haralds Mednis * Lokatiesi mežu gali (E.Melngaiļa apd.) – diriģents Jānis Zirnis * Ģirts Jakovļevs un Lilita Ozoliņa piesaka koru karu uzvarētājus, diriģentus sveic kultūras ministrs Raimonds Pauls * saņem Romāns Vanags, Sigvards Kļava un Jānis Zirnis, abi smieklīgi klanās, gaisā met Ausmu Derkēvicu un Jāni Zirni * Haralds Mednis, Pauls Kvelde, Imants Kokars un Edgars Račevskis, tiek mesti gaisā, sveic Juri Kokaru, koristi met gaisā, Kaspars Putniņš, Māris Kupčs, met gaisā, Gido Kokars, Juris Kļaviņš, saņem balvu, met gaisā, atkal sveic Sigvardu Kļavu un Edgaru Račevski, kopuzņēmuna „ Laiks” pārstāvis Andris Ulmanis nodod čeku Melngalvju nama restaurācijai un grāmatas „ Latvju raksti” dāvina A.Derkēvicai, J.Dūmiņam, I.Kokaram, H.Mednim, L.Vīgneram * runā Raimonds Pauls

  • Ētera datumi: 1990-07-06; 2013-07-01
  • Hronometrāža: 2:27:20
  • Piedalās: dūdinieku kopa, Zirnis Jānis, Derkēvica Ausma, Broka Terēze, Račevskis Edgars, Zirnis Jānis, Mence Selga, Zuika Roberts, Kļava Sigvards, Kokars Imants, Purvs Arvīds, Ērenštreits Jānis, Kokars Gido, Bērziņš Ivars, kori " Līva", " Sigulda", Burkovska Gita, Krastiņa Daila, (redzami: Pauls Raimonds, Vīķe-Freiberga Vaira), Kļaviņš Juris, koris " Gaudeamus" ( Venecuēla), Jansons Andrejs, Vīgners Leonīds, Maksiņa Vizma, Zobens Lilija, Cilne Daira, Mednis Haralds, Jakovļevs Ģirts, Ozoliņa Lilita, Vanags Romāns, Kvelde Pauls, Kokars Juris, Putniņš Kaspars, Kupčs Māris, Ulmanis Andris, Dūmiņš Jānis
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 125 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,8 (25)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs