Deju svētku koncerts 1993.gadā (1993-07-01)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(3,7)
(0)
(8)
Embed button

Saistītās epizodes:

11. Deju svētki Daugavas stadionā 1993.gadā. 1.kasetē: laukuma vidū deju svētku karogs * nāk deju kopu vadītāji * redzami virsvadītāji * Ai tēvu zeme ( Cielaviņa) (R.Paula mūzika, U.Žagatas horeogr.) * Jautrās dzirnavas (R.Paula mūzika, U.Žagatas horeogr.) - virsvadītājs Uldis Žagata * Lustīgs dancotājs (R.Spalvas horeogr., G.Dovgjallo muz.apd.) – virsvadītāja Marga Apsīte * Saulīte (V.Dzelmes horeogr., V.Kokamegi muz.apd.) – virsvadītāja Ingrīda Saulīte * Saules vija (S.Darius horeogr., I.Liča mūzika J.Grigaļa apd.) * Četri meti (Z.Miezīša horeogr., J.Grigaļa muz.apd.) - virsvadītāja Ingrīda Saulīte * Ģērbies saule sudrabota (I.Magones horeogr., A.Kuprisas muz.apd.) * Uz dāldera riņķi griež (V.Birnbauma horeogr., V.Alviķa mūz.) – virsvadītājs Imants Magone * Maģais dancis (J.Stumbra horeogr., J.Grigaļa muz.apd.) * Jautraviņa (P.Aigara horeogr., L.Apkalna muz.apd.) -virsvadītāja Ingrīda Saulīte * Dīdeklis (I.Mažānes horeogr., V.Drulles muz apd.) – virsvadītāja Ilze Mažāne * Krustīmi dejami krustīmi lecami (J.Ērgļa horeogr., I.Reiznieces mūzika) – virsvadītājs Jānis Ērglis * Saules deja ( A.Ezeriņa horeogr., A.Kloppes mūzika) – virsvadītājs Andris Ezeriņš * Pērkoņdancis (I.Mažānes horeogr., tautas mūz.) - virsvadītāja Ilze Mažāne, spēlē Madonas kultūras nama kapela „ Madonas vecpuiši” ***** 2.kasetē: Lībiešu deja Vana Valtz (sens valsis) (A.Rūjas horeogr., Dz.Kļaviņa muz.apd.) * no 00:06:51-00:07:10 brāķis ierakstā * Kurzemes danču virkne (U.Ozola horeogr., J.Porieša apd.) – virsvadītājs Osvalds Štrauss * Lielas mucas mazas mucas (V.Ozola horeogr., tautas mūz.) – virsvadītājs Vilis Ozols * Kalējiņš (Dz.Zeibota horeogr., tautas mūz.) * Apinītis (V.Ozola horeogr., tautas mūz.) * Lūznavas dancis (I.Drela horeogr., tautas mūz.) * Latgaliešu dancis (E.Belinska horeogr., tautas mūz.) – virsvadītājs Imants Magone * uznāk pūtēju orķestri: Nu ardievu Vidzemīte (U.Žagatas horeogr., latv.t.dz. R.Paula sakārt.) – virsdiriģents Jānis Puriņš * Alutiņš (J.Palkavnieks) – virsdiriģents Raimonds Igolnieks * Sens valsis „ Brūklenājs” (A.Krūmiņa mūz.apd.) - virsdiriģents Raimonds Igolnieks * Tautas kadriļa (G.Ordelovska mūzika, U.Ozola horeogr.) – virsdiriģents Vilis Kokamegi, virsvadītājs Uldis Ozols * Lai skan (A.Zaķis) – virsdiriģents Jānis Raslavs * Parafrāze (A.Krūmiņš) - virsdiriģents Jānis Puriņš * Talkas dancis (H.Sūnas horeogr., M.Zariņa mūz.) – virsvadītājs Harijs Sūna * Līgo laiva uz ūdeņa (T.Arumas horeogr., U.Cālīša muz.apd.) – virsvadītāja Taisa Aruma ***** 3.kasetē: Jūrmalnieks (J.Ērgļa horeogr., A.Vintera mūz.) – virsvadītājs Jānis Ērglis * Zaļumballes polka (A.Daņiļēviča horeogr., M.Ivanova mūz.) – virsvadītājs Uldis Žagata * Rūdolfa smaids (A.Baumanes horeogr., R.Paula mūz.) – virsvadītāja Aija Baumane * pēdējā deja „ Šeit ir Latvija”, redzams Uldis Žagata

  • Ētera datumi: 1993-07-01
  • Hronometrāža: 2:29:07
  • Piedalās: apvienotie deju kolektīvi, Apsīte Marga, Saulīte Ingrīda, Magone Imants, Mažāne Ilze, Ērglis Jānis, Ezeriņš Andris, kapela " Madonas vecpuiši", Štrauss Osvalds, Ozols Vilis, Puriņš Jānis, Igolnieks Raimonds, Kokamegi Vilis, Raslavs Jānis, Sūna Harijs, Aruma Taisa, Žagata Uldis, Baumane Aija
  • Režisors: Ilgisone Valda
  • Redaktors: Kairiša Gunta
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 66 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,6 (14)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs