Dziesmu svētku gājiens 1993.gadā (1993-07)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(0)
Embed button

Saistītās epizodes:

Dziesmu svētki 1993.gadā - gājiens. Dalībniekus intervē Liene Jakovļeva, gājiens gar Brīvības pieminekli * Brīvības pieminekļa plāni, skatītāji * vīru kopa „ Vilki” jāj ar zirgiem * pie pieminekļa sanāk virsdiriģenti, R.Pauls, A.Gorbunovs noliek ziedus * Leonīds Vīgners iet pie pieminekļa * intervē Ņujorkas latviešu kora diriģentu Andreju Jansonu, kultūras ministru Raimondu Paulu, kora „ Versija” diriģenti Vitu Timermani, virsdiriģentu (pirmoreiz) Romānu Vanagu, vīru kora „ Dziedonis” diriģentu Juri Vaivodu, jauniešu kora „ Kamēr” diriģentu Māri Sirmo, komponistu Juri Karlsonu, kora „ Muklājs” diriģenti Sandru Šmati, virsdiriģentu (1x) Eduardu Grāvīti, kora „ Daile” diriģentu Jāni Sējānu, politiķi Gunāru Meierovicu un viņa sievu Ingrīdu, diriģentus Jāni Zirni, Airu Birziņu, Farhadu Stadi * gājienā iet ārzemju latviešu un ārzemju viesu kolektīvi * intervē Austrālijas latviešu deju kopas „ Saules josta” dalībniekus, dalībnieku no Japānas, sarunu tulko Edgars Katajs, pūtēju orķestra dalībnieku, diriģentu Jēkabu Ozoliņu, diriģenti Ilzi Džeriņu, gājiena režisoru Jāni Siliņu * intervē Saldus rajona deju kolektīvu virsvadītāju Zandu Mūrnieci, Pastendes vecākās paaudzes dejotāju kolektīva vadītāja Marta Reinfelde, Tukuma rajona kultūras nodaļas vadītāju Rudīti Poču, Tukuma skolotāju kora „ Vanema” dalībnieku Jāni Čilipānu, kora „ Liedags” dalībnieku, Ventspils rajona padomes priekšsēdētāju Kristu Skuju, Balvu rajona kultūras inspektori Rutu Cibuli, Krāslavas rajona pārstāvi Jāzepu Dobkeviču, kora „ Ezerzeme” diriģentu Ēriku Čudaru, diriģentu Mārtiņu Klišānu un kultūras centra „ Beverīna” vadītāju Ivaru Prauliņu, Cēsu pilsētas Domes pārstāvi Jāni Beikmani, Gulbenes skolotāju kora diriģenti Austru Veikšāni, Limbažu kora „ Ziedonis” dalībnieku Bruno, Cesvaines kora diriģentu Gintu Kaminski, fotogrāfu Valdi Kupri, Ogres skolotāju kora diriģentu Leonu Amoliņu, kora „ Lāčplēsis” diriģentu Guntaru Bernātu, TDA „ Ritenītis” vadītāju Ojāru Grasi * intervē diriģentu Arvīdu Platperu, Mālpils kora diriģentu Juri Vītumu, Siguldas kora diriģenti Ivetu Rīsmani, Valmieras kora diriģentus Guntaru Ķirsi un Guntaru Felsbergu, redzami brāļi Kokari * Dobeles kora „ Sidrabs” dalībnieku Andri Mazvērsīti, Jēkabpils deputāti Silviju Šimfu, kora „ Skali” diriģenti Guntu Paškovsku, deju kolektīva „ Lielupe” māksliniecisko vadītāju Elitu Simsoni

  • Ētera datumi: 1993-07
  • Hronometrāža: 4:45:00
  • Piedalās: Jakovļeva Liene, vīru kopa " Vilki", Pauls Raimonds, Gorbunovs Anatolijs, Vīgners Leonīds, Jansons Andrejs, Timermane Vita, Vanags Romāns, Vaivods Juris, Sirmais Māris, Karlsons Juris, Šmate Sandra, Grāvītis Eduards, Sējāns Jānis, Meierovics Gunārs, Meierovica Ingrīda, Zirnis Jānis, Birziņa Aira, Stade Farhads, Katajs Edgars, Ozoliņš Jēkabs, Džeriņa Ilze, Siliņš Jānis, Mūrniece Zanda, Reinfelde Marta, Poča Rudīte, Čilipāns Jānis, Skuja Krists, Cibule Ruta, Dobkevičs Jāzeps, Čudars Ēriks, Klišāns Mārtiņš, Prauliņš Ivars, Beikmanis Jānis, Veikšāne Austra, Kaminskis Gints, Kupris Valdis, Amoliņš Leons, Bernāts Guntars, Grasis Ojārs, Platpers Arvīds, Vītums Juris, Rīsmane Iveta, Ķirsis Guntars, Felsbergs Guntars, Kokars Imants, Kokars Gido, Mazvērsītis Andris, Šimfa Silvija, Paškovska Gunta, Simsone Elita
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 66 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,6 (14)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs