Dziesmu svētku noslēguma koncerts Mežaparkā 1993.gadā (1993-07-04)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(0)
Embed button

Saistītās epizodes:

Dziesmu svētku Noslēguma koncerts Mežaparka estrādē 1993.gadā * Koncertu vada Esmeralda Ermale un Valdis Liepiņš * Dievs svētī Latviju! (K.Baumaņa mūzika un vārdi) – virsdiriģents Leonīds Vīgners * Mūsu Tēvs debesīs (L.Garūtas mūz.) – virsdiriģents Jānis Zirnis * Dziesmai šodien liela diena (P.Barisons, A.Skalbe) – virsdiriģents Romāns Vanags * Birzēm rotāts Gaiziņš (V.Dārziņš, K.Jēkabsons) – virsdiriģents Ivars Bērziņš * Zem viena Jāņu vainaga (I.Arne, A.Eglītis) – virsdiriģents Jēkabs Ozoliņš * Ej saulīte drīz pie dieva (tdz. A.Jēruma apd.) – virsdiriģente Lilija Zobens * Ciānas bērni (E.Dārziņš, Aspazija) – virsdiriģents Gido Kokars * Bārenītes slavināšana (tdz. E.Melngaiļa apd.) – virsdiriģents Pauls Kvelde * dzied un spēlē Andris Kapusts * Pie Baltijas jūras (J.Straumes mūz. un vārdi) – virsdiriģents Jānis Erenštreits * Daugavas zvejnieku dziesma (Ā.Ore, Fr.Brīvzemnieks) – virsdiriģents Gido Kokars * Arvien vēl sirds (P.Barisons) – virsdiriģente Astra Kronīte * Mirdzi kā zvaigzne (E.Dārziņš, K.Jēkabsons) – virsdiriģents Eduards Grāvītis * Aizalaida sauļeite (tdz. J.Vaivoda apd.) – virsdiriģente Terēzija Broka, sveic arī Juri Vaivodu * Daugaviņa puto balti (J.Norvilis) – virsdiriģents Roberts Zuika * Vana Valtz ( Senais valsis) – (A.Rūjas horeogr., Dz.Kļaviņa muz.apd.) – dejo kurzemnieki, spēlē Pastendes kapela, virsvadītājs Osvalds Štrauss (ir) * Lielas mucas mazas mucas (rotaļa V.Ozola apd., tautas mūz.) – dejo zemgalieši, spēlē Zemgales novada tautas mūzikas ansamblis – virsvadītājs Vilis Ozols (ir) * Pērkoņdancis (I.Mažānes horeogr., tautas mūz.) – dejo vidzemnieki, spēlē Madonas kapela „ Madonas vecpuiši”, virsvadītāja Ilze Mažāne (ir) * Latgaliešu kāzu polka (E.Spiča horeogr., tautas mūz. Ē.Dauguļa apd.) – dejo latgalieši, spēlē Daugavpils tautas mūzikas ansamblis „ Rakari” – virsvadītājs Imants Magone (ir) * Mazs bij’ tēva novadiņis (latv.t.dz. H.Pavasara apd.) - virsdiriģente Vizma Maksiņa * Pērkons veda vedekliņu (latv.t.dz. A.Salaka apd., Z.Miezīša horeogr.) – virsdiriģents Ernests Brusubārdis III, virsvadītājs Zigurds Miezītis (ir) * Lustīgs dancotājs (R.Spalvas horeogr., G.Dovgjallo muz.apd.) – virsvadītāja Marga Apsīte (ir) * Parafrāze (A.Krūmiņš) – atskaņo pūtēju orķestri, virsdiriģents Jānis Puriņš * Tautas kadriļa (G.Ordelovska mūz., U.Ozola horeogr.) – dejotāji ar pūtēju orķestriem, virsdiriģents Vilis Kokamegi, virsvadītājs Uldis Ozols * Lai skan (A.Zaķis) – virsdiriģents Jānis Raslavs * Sens valsis „ Brūklenājs” (A.Krūmiņa apd.) – virsdiriģents Raimonds Igolnieks * Rūdolfa smaids (R.Pauls, A,Baumanes horeogr.) – dejotāji ar orķestriem, virsdiriģents Vilis Kokamegi, virsvadītāja Aija Baumane (ir) * Alutiņš (J.Palkavnieks) – virsdiriģents Raimonds Igolnieks * Aiz upītes jēri brēca (tdz. R.Paula apd.) – virsdiriģents Sigvards Kļava * korī redzama Baiba Skride, pēc dziesmas Ķencis ( Dzidra Kuzmane) sveic Raimondu Paulu un dāvina jēru * Puiši puiši rudens nāca (tdz. R.Jermaka apd.) – virsdiriģents Juris Kļaviņš, sveic Romualdu Jermaku * Div’ pļaviņas es nopļāvu (tdz. A.Feila apd.) – virsdiriģents Viesturs Gailis * Līgo dziesma (tdz. J.Kalniņa apd.) – virsdiriģents Edgars Račevskis * Jāņuvakars (E.Melngaiļa mūz., tdz.) – virsdiriģents Jānis Dūmiņš * Gaismas pils (J.Vītols, Auseklis) – virsdiriģents Haralds Mednis * Dievs dod mūsu tēvu zemei (A.Jurjāna mūz. un vārdi) – virsdiriģents Imants Kokars * Pacel galvu baltā māt (R.Pauls, J.Peters) – pie klavierēm R.Pauls, virsdiriģente Ausma Derkēvica, sveic arī Jāni Peteru * runā kultūras ministrs Raimonds Pauls * Nevis slinkojot un pūstot (tdz.) – virsdiriģents Imants Kokars * plīvo karogi estrādē * sveic virsdiriģentus un virsvadītājus * Kur tu skriesi vanadziņi (tdz.) – virsdiriģents Edgars Račevskis * Manai Dzimtenei (R.Pauls, J.Peters) - virsdiriģents Gido Kokars, pie klavierēm Raimonds Pauls * Pūt vējiņi (tdz.) – diriģē visi diriģenti

  • Ētera datumi: 1993-07-04
  • Hronometrāža: 4:30:32
  • Piedalās: Ermale Esmeralda, Liepiņš Valdis, Vīgners Leonīds, Zirnis Jānis, Vanags Romāns, Bērziņš Ivars, Ozoliņš Jēkabs, Zobens Lilija, Kokars Gido, Kvelde Pauls Kapusts Andris, Erenštreits Jānis, Kronīte Astra, Grāvītis Eduards, Broka Terēze, Vaivods Juris, Zuika Roberts, Pastendes kapela, Štrauss Osvalds, Madonas vecpuiši, Mažāne Ilze, Rakari, Magone Imants, Maksiņa Vizma, Brusubārdis Ernests III, Miezītis Zigurds, Apsīte Marga, pūtēju orķestri, Puriņš Jānis, Kokamegi Vilis, Ozols Vilis, Raslavs Jņis, Igolnieks Raimonds, Baumane Aija, Kļava Sigvards, Kļaviņš Juris, Gailis Viesturs, Račevskis Edgars, Dūmiņš Jānis, Mednis Haralds, Kokars Imants, Pauls Raimonds, Kuzmane Dzidra, Skride Baiba, Jermaks Romualds, Derkēvica Ausma, Peters Jānis
  • Režisors: Straume Māra, Jakovļeva Dace
  • Redaktors: Amoliņa Maija
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 66 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,6 (14)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs