Dziesmu svētku simfoniskās mūzikas koncerts (1990-08-05)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(0)
Embed button

Saistītās epizodes:

1990.gada XX Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Simfoniskās mūzikas koncerts *** Koncertu vada Iveta Brauna un Zigurds Neimanis * Programmā: Dziesmu svētku maršs (A. Jurjāns) - diriģents Imants Resnis * kantāte Tēvijai (A. Jurjāns) - diriģents Jānis Zirnis, soliste Helēna Borele * Tev mūžam dzīvot Latvija! (Mediņš Jānis / Plūdonis V.) - diriģents Leons Amoliņš * simfoniskais tēlojums Lācplēša kaps ( Ādolfs Ābele) - diriģents Imants Resnis * Beverīnas dziedonis (Vītols J. / Auseklis) - diriģents Sigvards Kļava * Ārija (Jānis Mediņš) - diriģents Sigvards Kļava * kantāte Pastardiena ( Kalniņš Alfrēds / Rainis) - diriģents Aleksandrs Viļumanis * Cantabile stīgu orķestrim (Pēteris Vasks) - diriģents Imants Resnis, sveic Pēteri Vasku * simfoniskais tēlojums Somija ( Sibeliuss J.) - diriģents Pauls Megi * koris no Džuzepes Verdi operas " Nabuko" - diriģents Leons Amoliņš * Valsis no Pētera Čaikovska baleta " Apburtā princese" - diriģents Leons Amoliņš * Priekšspēle Riharda Vāgnera operas " Loengrīns" 3.cēlienam - diriģents Aleksandrs Viļumanis * 9.simfonijas fināls (L.van Bēthovens) - diriģents Jānis Zirnis, solisti Solveiga Raja, Antra Bigača, Kārlis Zariņš, Sergejs Martinovs * Tev mūžam dzīvot Latvija! ( Mediņš J. / Plūdonis V.)

  • Ētera datumi: 1990-08-05
  • Hronometrāža: 2:11:20
  • Piedalās: Brauna Iveta, Neimanis Zigurds, Raja S, Bigača A, Zariņš K, Martinovs S, Borele Helēna, Resnis Imants, Vasks Pēteris, Viļumanis Aleksnadrs, Kļava Sigvards, Megi Pauls, Amoliņš Leons, Zirnis Jānis, kori Juventus, Līva, Lira, Latvijas TV un Radio koris, Teodora Kalniņa koris, Vanema, Rīga, Ogre, Mūza, Daile
  • Režisors: Vīnšteine Brigita
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 66 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,6 (14)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs