Dziesmu svētki 1990 - Dzīvības dziesma (1990-07-08)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(3)
Embed button

Saistītās epizodes:

20.Vispārējie latviešu dziesmu svētki 1990.gadā. Noslēguma koncerts „ Dzīvības dziesma” Mežaparka estrādē. Programmā: plīvo Latvijas karogi * koncertu vada Ģirts Jakovļevs, Lilita Ozoliņa * Dziesmu svētku maršs (A.Jurjāns) – spēlē pūtēju orķestri, diriģents Gunārs Ordelovskis * Tev mūžam dzīvot Latvija (J.Mediņš, V.Plūdons) – diriģents Leonīds Vīgners * Mūžam zili (E.Dārziņš, K.Skalbe) – diriģents Haralds Mednis * Nāru dziesma (E.Dārziņš, J.Jaunsudrabiņš) – diriģents Ivars Bērziņš * Pie tēvu zemes dārgās (E.Dārziņš, F.Šillers) – diriģents Gido Kokars * Melodijas (P.Barisons, J.Sudrabkalns) – diriģents Sigvards Kļava * Mana tēvija (J.Vītols, A.Pumpurs) – diriģents Ivars Bērziņš * Vakarjunda (J.Norvilis, L.Breikšs) – diriģents Edgars Račevskis * Latgalē (Ald.Kalniņš, S.Kaldupe) – diriģente Terēze Broka * Ziemas dziedonis (G.Ernesakss, J.Līvs) – diriģents Pauls Kvelde * No zvejnieku soļiem (A.Engelmanis, O.Gūtmanis) - diriģents Pauls Kvelde, sveic Agri Engelmani * Kur tu biji bāleliņi (S.Mence, A.Pilsums) - diriģents Terēze Broka, sveic Selgu Menci * Mūžu mūžos būs dziesma (V.Kaminskis, I.Ziedonis) – diriģents Imants Kokars, piedalās vīru koris „ Harmonija” no Vācijas, sveic Imantu Ziedoni * Stāvēju dziedāju (tdz. J.Rozīša apd.) – diriģente Ausma Derkēvica * Rozēm kaisu istabiņu (tdz. O.Grāvīša apd.) - diriģents Sigvards Kļava * Liela pulka ģeņģu jāja (tdz. A.Jurjāna apd.) – diriģents Jānis Ērenštreits * Mazs bij’ tēva novadiņis (tdz. H.Pavasara apd.) – diriģents Jānis Zirnis, sveic Helmeru Pavasari * Lokaties mežu gali kori ( tdz. E.Mengaiļa apd.) - diriģents Jānis Zirnis * kori iet nost, uznāk dejotāji un pūtēju orķestri * dejo apvienotie deju kolektīvi - Latviešu pāru deju svīta – (I.Saulītes horeogr., J.Grigaļa apd.) – virsvadītāja Ingrīda Saulīte * redzami virsvadītāji Ingrīda Saulīte, Marga Apsīte, Zigurds Miezītis, Uldis Žagata * Pavasara deja (L.Āboliņas horeogr., J.Kalviņa apdare) – virsvadītājs Zigurds Miezītis (Kanāda) * Jautrais pāris (J.Stumbra horeogr., V.Kokamegi apd.) – virsvadītāja Marga Apsīte * Jautrās dzirnavas (U.Žagatas horeogr., R.Paula apd.) – virsvadītājs Uldis Žagata * uzstājas apvienotie pūtēju orķestri - Cel mani pār par Daugavu (G.Ordelovskis) – virsdiriģents Jānis Ābols * Lustīgā vidzemniece (Ā.Ābele) – virsdiriģents Jānis Raslavs * mūzika R.Blaumaņa lugai „ Skroderdienas Silmačos” – virsdiriģents Raimonds Igolnieks * mainās pūtēji ar koristiem: Maija Amoliņa intervē diriģentus Haraldu Medni, Terēzi Broku, Ivaru Bērziņu, Imantu Kokaru, Ausmu Derkēvicu, Viktoru Bendrupu (Austrālija), Jāni Zirni * Dziedot dzimu dziedot augu (tdz. Alfr.Kalniņa apd.) – diriģents Haralds Mednis * Svešā zemē (E.Melngailis, tdz.) – diriģents Imants Kokars * Tumša nakte zaļa zāle (tdz. E.Melngaiļa apd.) - diriģents Daumants Gailis * Es uzkāpu kalniņā (tdz. M.Gubenes apd.) – diriģents Jānis Dūmiņš * Bēdu manu lielu bēdu (tdz. V.Kaminska apd.) – diriģents Juris Kļaviņš * Trīs dienas (lietuv.t.dz. J.Tallat-Kelpšas apd.) – diriģents Juris Kļaviņš * Balsis (J.Norvilis, J.Miesnieks) – diriģents Gido Kokars * Latvijā (P.Barisons, J.Akuraters) - diriģents Gido Kokars * Senatne (E.Melngailis, Rainis) - diriģente Ausma Derkēvica * Gaismas pils (J.Vītols, Auseklis) – diriģents Haralds Mednis, sveic H.Medni * Jāņuvakars (E.Melgailis, tdz.v.) - diriģents Jānis Zirnis * Jāņuvakars (tdz. E.Melngaiļa apd.) – diriģents Jānis Zirnis * Beverīnas dziedonis (J.Vītols, Auseklis) – diriģents Imants Kokars, sveic I.Kokaru * Tēvijai (A.Jurjāna mūzika un vārdi) – diriģents Leonīds Vīgners * Mūsu Tēvs debesīs (L.Garūta) – diriģents Edgars Račevskis * uz estrādi nāk virsdiriģenti, tuvplāni: Haralds Mednis, Raimonds Pauls, Juris Kļaviņš, Leonīds Vīgners * Anatolija Gorbunova runa * dziesmu svētku karogs, Arnis Tūbelis nodod karogu * runā Imants Ziedonis un pasniedz piemiņas medaļas A.Gorbunovam, kultūras ministram Raimondam Paulam, vecākajai dejotājai Olgai Forstmanei, vecākajam dziedātājam Arvīdam Lipem, jaunākajam dziedātājam Valdim Jirgenam * Dziesma (M.Brauns, M.Zālīte) – dziesmas tēlā Karmena Radovska * Manai dzimtenei (R.Pauls, J.Peters) – diriģents Jānis Dūmiņš * himna Dievs svētī Latviju – diriģente Ausma Derkēvica * koru sadziedāšanās: Daugav’s abas malas (dziedātāji ar svecītēm rokās) * Es dziedāšu par tevi tēvu zeme * redzami valdības pārstāvji: Ivars Godmanis, A.Gorbunovs, Dainis Īvāns * Saule pērkons Daugava (M.Brauns, Rainis) – diriģents Jānis Ērenštreits, sveic Mārtiņu Braunu * dziesmas atkārtojums – diriģents Ivars Bērziņš * Pūt vējiņi

  • Ētera datumi: 1990-07-08; 2013-06-30
  • Hronometrāža: 5:18:34
  • Piedalās: Jakovļevs Ģirts, Ozoliņa Lilita, pūtēju orķestri, Ordelovskis Gunārs, apvienotie kori, Vīgners Leonīds, Mednis Haralds, Bērziņš Ivars, Kokars Gido, Kļava Sigvards, Bērziņš Ivars, Račevskis Edgars, Broka Terēze, Kvelde Pauls, Engelmanis Agris, Mence Selga, Kokars Imants, vīru koris " Harmonija" (Vācija), Ziedonis Imants, Derkēvica Ausma, Ērenštreits Jānis, Zirnis Jānis, Pavsaris Helmers, deju ansambļi, Saulīte Ingrīda, Apsīte Marga, Miezītis Zigurds, Žagata Uldis, Ābols Jānis, Raslavs Jānis, Igolnieks Raimonds, Amoliņa Maija, Bendrups Viktors, Gailis Daumants, Dūmiņš Jānis, Kļaviņš Juris, Pauls Raimonds, Gorbunovs Anatolijs, Tūbelis Arnis, Forstmane Olga, Lipe Arvīds, Jirgens Valdis, Radovska Karmena, Brauns Mārtiņš, redzami: Godmanis Ivars, Īvāns Dainis
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 125 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,8 (25)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs