Dziedot dzimu dziedot augu - Dziesmu svētki 2008 (2008-07-06)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(0)
Embed button

Saistītās epizodes:

24.Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un 14. Deju svētki. Dziesmu svētku atklāšanas koncerts " Dziedot dzimu dziedot augu" Mežaparka estrādē (filmēta estrāde no augšas, no helikoptera) * Koncertu vada Katrīne Pasternaka un Juris Kalniņš * Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka, LR Ministru prezidenta Ivara Godmaņa un LR kultūra sministres Helēnas Demakovas uzrunas *** Programmā: Dziesmu svētku uvertīra (J.Karlsons) * Dziedot dzimu dziedot augu (latv.t.dz. A.Kalniņa apdarē) - virsdiriģente Aira Birziņa * Dievs svētī Latviju! (Baumaņu Kārlis) - virsdiriģents Jānis Zirnis * Lokaties(i) mežu gali (latv.t.dz. Em.Melngaiļa apdarē) - virsdiriģente Aira Birziņa * Mūzikai (Muusikale) (G.Ernesakss, Dž.G.Bairons. M.Nurmes atdzejojums) - diriģents Alo Ritsings * Kur meži zaļo (Kur giria žaliuoja) (J.Gudavičs, J.Vanagaitis) - diriģents Vītauts Miškinis * Saule Pērkons Daugava (M.Brauns, Rainis)- virsdiriģents Sigvards Kļava, spēlē Mārtiņš Brauns * Par mezgliem, Mana dziesma (R.Kaupers, I.Cipe, V.Pūces aranžējums) - virsdiriģents Romāns Vanags, solisti Renārs Kaupers un Mārtiņš Zanders * Dziesma dziesmai (V.Zilveris, latv.t.dz) - virsdiriģente Aira Birziņa, solisti Aīda Rancāne un Andris Kapusts, spēlē Valdis Zilveris * Dzied māsiņa tu pret mani (latv.t.dz. R.Jermaka apdarē) - virsdiriģente Aira Birziņa * Stāvēju dziedāju (latv.t.dz. J.Rozīša apdarē) - virsdiriģente Aira Birziņa * Rozēm kaisu istabiņu (latv.t.dz. O.Grāvīša apdarē) - virsdiriģents Jānis Zirnis * Mūžu mūžos būs dziesma (V.Kaminskis, Im.Ziedonis) - virsdiriģents Edgars Račevskis * Lūk roze zied (Jurjānu Andrejs, A.Līventāls) - virsdiriģents Ivars Cinkuss * Nāc man līdz (Em.Dārziņš, K.Jēkabsons) - virsdiriģents Ivars Cinkuss * spēlē koklētāju ansamblis un Valdis Muktupāvels * Kalējs kala debesīs (latv.t.dz. L.Amoliņa apdarē) - virsdiriģents Edgars Račevskis, solisti Kristīne Zadovska un Juris Ādamsons * Balta gāja sērdienīte (latv.t.dz. vārdi, S.Mences mūzika) - virsdiriģente Aira Birziņa, soliste Krista Audere * Mēness ņēma Saules meitu (A.Kontauts, latv.t.dz.vārdi) - virsdiriģents Jānis Zirnis, solistes Annija Putniņa un Elīna Volkmane * Balsi (S.Mence, latv.t.dz.vārdi) - virsdiriģents Ivars Cinkuss, solisti Annija Putniņa, Zane Šmite un Andis Ozoliņš * Strauja strauja upe tecēj' (latv.t.dz. Ernesta Vīgnera apdarē) - virsdiriģents Arvīds Platpers * Aunu aunu balti kājas (latv.t.dz. Im.Ramiņa apdarē) - virsdiriģents Romāns Vanags * Aiz kalniņa dūmi kūp (latv.t.dz. J.Ozoliņa apdarē) - virsdiriģents Arvīds Platpers * Labvakar(i) sievas māte (latv.t.dz. I.Rupaines apdarē) - virsdiriģents Ivars Cinkuss * Sunīšami maizi devu (latv.t.dz. Dz.Kurmes-Gedroicas apdarē) - virsdiriģents Jānis Zirnis * Vecie zvejnieki (latv.t.dz. Dz.Kļaviņa apdarē) - virsdiriģents Arvīds Platpers * Precību dziesmas (latv.t.dz. virkne E.Račevska apdarē, A.Krūmiņa aranžējums pūtēju orķestrim): Pūt vējiņi, Kur tu iesi tautu dēls?, Tumša tumša tā eglīte, Es uzkāpu kalniņā(i) - virsdiriģents Edgars Račevskis * Cekulaina zīle dzied (latv.t.dz. Z.Liepiņa un S.Kļavas apdarē, A.Krūmiņa aranžējums pūtēju orķestrim) - virsdiriģents Jānis Zirnis * Dziedot dzimu dziedot augu (Z.Liepiņš, M.Zālīte): Ai bieza tumsa, Sestdienas rītā, Kam klusē, brālīt(i)?, Līgava pārnāk dziedādama, Ar gredzentiņu, Kas manim tumsa! - virsdiriģents Romāns Vanags, sveic Māru Zālīti un Zigmaru Liepiņu *** sveic virsdiriģentus

  • Ētera datumi: 2008-07-06; 2009-07-11
  • Hronometrāža: 3:24:30
  • Piedalās: Kinca Aija, Geste Jānis, Pasternaka Katrīne, Kalniņš Juris, Birks Jānis, Godmanis Ivars, Demakova Helēna, apvienotie kori, Brauns Mārtiņš, Kaupers Renārs, Prāta vētra, Rancāne Aīda, Kapusts Andris, Zilveris Valdis, koklētāju ansamblis, Muktupāvels Valdis, Zadovska Kristīne, Ādamsons Juris, Audere Krista, Putniņa Annija, Volkmane Elīna ( Šimkus Elīna), Šmite Zane, Ozoliņš Andis, Zanders Mārtiņš, Zālīte Māra, Liepiņš Zigmars, dūdu un bungu mūzikas grupa Auļi, NBS štāba orķestris, J.Vītola LMA simfoniskais orķestris, diriģenti Vecumnieks Andris, Birziņa Aira, Zirnis Jānis, Ritsings Alo, Miškinis Vitauts, Kļava Sigvards, Vanags Romāns, Račevskis Edgars, Cinkuss Ivars, Platpers Arvīds
  • Producents: Lepeško Iveta
  • Režisors: Rudzīte Svetlana
  • Redaktors: Heinsberga Eva
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 125 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,8 (25)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs