Izdejot laiku - Deju svētku lieluzvedums (2008-07-11)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(3,5)
(0)
(0)
Embed button

Saistītās epizodes:

Deju svētku lieluzvedums " Izdejot laiku" Daugavas stadionā. Programmā: Laika grieži (J.Ērgļa hor., J.Kulakova mūz.) - grupa “ Auļi”, virsvadītājs Jānis Ērglis * Četras stihijas (horeogrāfiju autori: Zeme – J.Purviņš, Ūdens - G.Skuja, Uguns – T.Ludborža, Gaiss – A.Melnalksne, J.Kulakova mūzika) - virsvadītāja Taiga Ludborža * Man deviņi bāleliņi (J.Ērgļa hor., J.Kulakova mūz.) - virsvadītājs Jānis Ērglis * Galdiņam četri stūri (J.Purviņa hor., tautas mūzika J.Kulakova apdarē) - virsvadītāja Zanda Mūrniece * Darbiņš man prieku deva (A.Melnalksnes hor., tautas mūz. S.Grīnbergas apd.) - virsvadītāja Arta Melnalksne * Dari šitā dari tā (A.Melnalksnes hor., S.Grīnbergas mūz.) - virsvadītāja Arta Melnalksne * Lielas mucas mazas mucas (V.Ozola hor., tautas mūz. H.Millera apd., I.Gruntes aranž.) - virsvadītāja Ilze Mažāne *** Latgales dejas: Podnieka sapnis (I.Dreļa hor., tautas mūz.G.Igauņa apd.) - virsvadītājs Jānis Marcinkevičs * Dullai vuška (J. Marcinkeviča hor., tautas mūz. S.Lūķes apd.) - virsvadītājs Jānis Marcinkevičs * Timā upes molā (I.Mistres hor., tautas mūz. M.Krūmiņa apd.) - virsvadītāja Iluta Mistre *** Vidzemes dejas: Medinieki (T. Ludboržas hor., tautas mūz. M. Ivanova apd., I. Gruntes aranž. - virsvadītāja Ilze Mažāne * Adulienas bitenieki (J.Purviņa hor., tautas mūz. S.Grīnbergas apd., I.Gruntes aranž.) - virsvadītāja Ilze Mažāne * Šķērsām vilku zāģa baļķi (S.Andževas hor., M.Krūmiņa mūz., I. Gruntes aranž.) _ virsvadītāja Ilze Mažāne *** Zemgales dejas: Man izauga divas vārpas (G.Skujas hor., tautas mūz. G.Igauņa apd., I.Gruntes aranž.) - virsvadītāja Gunta Skuja * Zintnieki (G.Skujas hor., tautas mūz. G.Igauņa apd., I.Gruntes aranž.) - virsvadītāja Gunta Skuja * Jelgavas franksēze (J.Purviņa hor., tautas mūz. S.Grīnbergas apd.) - virsvadītājs Jānis Purviņš *** Kurzemes dejas: Pie jūriņas maliņā (Z.Mūrnieces hor., V.Zilvera mūz., I.Gruntes aranž.) - virsvadītāja Zanda Mūrniece * Alsuņģietis (A.Baumanes hor.apd., tautas mūz. V.Kokamegi apd., I.Gruntes aranž.) - virsvadītāja Zanda Mūrniece * Sasala jūrīna (J.Purviņa horeogr., tautas mūzika R.Paula apdarē) - virsvadītājs Jānis Purviņš * Rīgas dejas: Es redzēju Rīgas pili (J.Purviņa hor., tautas mūz. U.Prauliņa apd.) - virsvadītājs Jānis Purviņš * Kāsīt’s tup namiņā (J Ērgļa hor., I.Reiznieces mūz. „Iļģu” aranž.) - virsvadītāja Gunta Skuja * Minam minam minamo (I.Mažānes, I.Mistres hor., I.Reiznieces mūz. „Iļģu” aranž.) - virsvadītājas Ilze Mažāne un Iluta Mistre * Visi saka (V.Ozola hor., tautas mūz. I.Reiznieces apd. „Iļģu” aranž.) - virsvadītāja Ilze Mažāne * Lepna lepna tā meitiņa (J.Ērgļa hor., I.Reiznieces mūz. „Iļģu” aranž.) - virsvadītājs Jānis Ērglis * Tautiešami roku devu (J.Purviņa hor., I.Reiznieces mūz. „Iļģu” aranž.) - virsvadītājs Jānis Purviņš * Blakus zirgus sapinām (J.Ērgļa hor., K.Lāča mūzika) - virsvadītājs Jānis Ērglis * Apdziedāšanās dances (G. Skujas hor., V. Pūces mūz.) - virsvadītāja Gunta Skuja * Griezies Laima atpakaļ (G.Skujas hor., V.Pūces mūz.) - virsvadītāja Gunta Skuja * Es miedziņu negulēju (J.Ērgļa hor., I.Reiznieces mūz. „Iļģu” aranž.) - virsvadītājs Jānis Ērglis * Es atnācu uguntiņu (J.Purviņa hor., I.Reiznieces mūz. „Iļģu” aranž.) - virsvadītājs Jānis Purviņš * Mīl katrs baltu maizes riku (J.Purviņa hor., Iļģi mūzika, I.Ziedoņa v.) - virsvadītājs Jānis Purviņš * Ar dieviņu (J.Ērgļa hor., I.Reiznieces mūzika ” Iļģu “ aranž.) - virsvadītājs Jānis Ērglis * virsvadītāju sveikšana

  • Ētera datumi: 2008-07-11; 2008-07-19; 2009-08-01
  • Hronometrāža: 2:07:40
  • Piedalās: apvienotie deju kolektīvi, virsvadītāji: Ērglis Jānis, Mūrniece Zanda, Melnalksne Arta, Mažāne Ilze, Marcinkevičs Jānis, Mistre Iluta, Skuja Gunta, Purviņš Jānis
  • Producents: Buliņa Una
  • Režisors: Sējāns Juris
  • Redaktors: Plūme Sarmīte
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 89 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,7 (18)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs