Dziesmu svētku noslēguma koncerts 2008 " Latvija saules zeme" (2008-07-12)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(4)
Embed button

Saistītās epizodes:

XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XIV Deju svētku noslēguma koncerts " Latvija - Saules zeme" Mežaparka estrādē * Koncertu vada Elita Kļaviņa un Juris Žagars *** Programmā: Fanfara. Dziesmai šodien liela diena (Ē.Ešenvalds) * Dziesmai šodien liela diena (P.Barisons, A.Skalbe) - virsdiriģents Edgars Račevskis * Latvijas prezidenta Valda Zatlera uzruna * Dievs svētī Latviju! (Baumaņu Kārlis) - virsdiriģents Imants Kokars * Vasaras vakars (J.Mediņš, Aspazija) - virsdiriģents Mārtiņš Klišāns * Ar kristālspodriem stariem (J.Vītols, K.Jēkabsons) - virsdiriģents Edgars Račevskis * Lauztās priedes (Em.Dārziņš, Rainis) - virsdiriģents Māris Sirmais * Gaismeņa ausa sauleite lēce (V.Pūce, latgaliešu tdz.) - virsdiriģents Ivars Cinkuss, solistes Krista Audere, Sintija Šmite, sveic Valtu Pūci * Jāņu dziesma (A.Maskats, latv.tdz.) - virsdiriģents Ints Teterovskis, timpānu solo Edgars Saksons, Rihards Zaļupe, sveic Uldi Žagatu un Arturu Maskatu * Jāņuvakars (Em.Melngailis, latv.tdz.) - virsdiriģents Jānis Zirnis, solisti Andžela Goba, Mārtiņš Klišāns * sveic goda virsdiriģentus : Imantu un Gido Kokarus, Jāni Dūmiņu, Terēziju Broku, Robertu Zuiku, Ausmu Derkēvicu, Paulu Kveldi * Rīga dimd (latv.t.dz. Jāņa Cimzes apdarē) - virsdiriģents Imants Kokars * Rīgas torņa gala zīle (latv.t.dz. Em.Melngaiļa apdarē) - virsdiriģents Jānis Dūmiņš * Aiz azara augsti kolni (latgaliešu tdz. Andreja Jurjāna apdarē) - virsdiriģente Terēzija Broka * Kur tu skriesi vanadziņi (latv.t.dz. Andreja Jurjāna apdarē) - virsdiriģents Roberts Zuika * Lokatiesi mežu gali (latv.t.dz. Emiļa Melngaiļa apdarē) - virsdiriģente Ausma Derkevica * Mazs bij tēva novadiņis (latv.t.dz. H.Pavasara apdarē) - virsdiriģents Pauls Kvelde * Bēdu manu lielu bēdu (latv.t.dz. V.Kaminska apdarē) - virsdiriģents Gido Kokars * Krauklīts sēž ozolā (latv.t.dz. J.Cimzes apdarē) - virsdiriģents Jānis Ērenštreits * Ģērbies saule sudrabota (latv.t.dz. A.Kuprisas apdarē) - virsdiriģents Arvīds Platpers * Neba maize pate nāca (latv.tdz. S.Mences apdarē) - virsdiriģents Arvīds Platpers * Ik rudeni valodiņa (V.Pūce, I.Zandere) - virsdiriģents Romāns Vanags, solistes Zane Šmite, Kristīna Kārkle, Zane Pērkone * Saule brida rudzu lauku (Latv.tdz. I.Rupaines apdarē) - virsdiriģente Agita Ikauniece, solistes Lelde Matveja, Krista Audere * Pūt vējiņi (latv.tdz. Im.Ramiņa apdarē) - virsdiriģents Imants Ramiņš, solistes Jolanta Strikaite, Inga Lisovska * Aizej lietiņ (Ē.Ešenvalds, latv.tdz.) - virsdiriģents Māris Sirmais, solistes Dārta Treija, Zane Pērkone * Pūt vējiņi (Im.Kalniņš) (simfonisks skaņdarbs) - virsdiriģents Normunds Vaicis, LNSO * Varoni gaidiet! (Im.Kalniņš, A.Upīts) - virsdiriģents Jēkabs Ozoliņš * Trīs zvaigznes (J.Lūsēns, M.Zālīte) - virsdiriģente Aira Birziņa, spēlē Jānis Lūsēns, sveic viņu * Zibsnī zvaigznes (Z.Liepiņš, latv.tdz., aranžējuma autors J.Liepiņš) - virsdiriģents Jānis Zirnis, pie klavierēm Jānis Liepiņš, sveic visus * Saule Pērkons Daugava (M.Brauns, Rainis) - virsdiriģents Sigvards Kļava, pie klavierēm Mārtiņš Brauns * Manai dzimtenei (R.Pauls, J.Peters) - virsdiriģents Romāns Vanags, pie klavierēm Raimonds Pauls, ievadu lasa Artis Robežnieks * Gaismas pils (J.Vītols, Auseklis) - virsdiriģents Imants Kokars * Pūt vējiņi (latv.t.dz.) * Dievs svētī Latviju! (Baumaņu Kārlis) - diriģents Māris Sirmais

  • Ētera datumi: 2008-07-12; 2008-07-26; 2009-08-08
  • Hronometrāža: 3:21:27
  • Piedalās: Kļaviņa Elita, Žagars Juris, Kinca Aija, Geste Jānis, Zatlers Valdis, Ilvess Tomass Hendriks, Halonena Tarja, Robežnieks Artis, Račevskis Edgars, Kokars Imants, Sirmais Māris, Cinkuss Ivars, Pūce Valts, Teterovskis Ints, Žagata Uldis, Maskats Arturs, Zirnis Jānis, Dūmiņš Jānis, Broka Terēzija, Zuika Roberts, Derkevica Ausma, Kvelde Pauls, Kokars Gido, Ērenštreits Jānis, Platpers Arvīds, Vanags Romāns, Ikauniece Agita, Ramiņš Imants, Vaicis Normunds, Ozoliņš Jēkabs, Birziņa Aira, Kļava Sigvards, Audere Krista, Šmite Sintija, Goba Andžela, Klišāns Mārtiņš, Kārkle Kristīne, Pērkone Zane, Matveja Lelde, Strikaite Jolants, Lisovska Inga, Treija Dārta, Saksons Edgars, Zaļupe Rihards, Pauls Raimonds, Liepiņš Jānis, Brauns Mārtiņš, Lūsēns Jānis, Liepiņš Zigmars
  • Producents: Lepeško Iveta
  • Režisors: Rudzīte Svetlana
  • Redaktors: Heinsberga Eva
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 89 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,7 (18)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs