Tautas sadziedāšanās Mežaparkā (2008-07-12)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(2)
Embed button

Saistītās epizodes:

Tautas sadziedāšanās Mežaparkā Dziesmu svētkos. Koncertu piesaka Jānis Geste un Aija Kinca. Koncertu vada Gundars Āboliņš. Piedalās apvienotie kori un solisti. Programmā: - “ Es nenācu šai vietā” (latv.tdz.), “ Jūriņ prasa smalku tīklu” (latv.tdz.), “ Auga auga rūžeņa” (latgaliešu tdz.), “ Līgodama upe nesa” (latv.tdz.), soliste Linda Leen “ Es izjāju prūšu zemi” (latv.tdz.) solists Artis Robežnieks, “ Tur es dzēru” (latv.tdz.), " Zīdi zīdi rudzu vuorpa” (latgaliešu tdz. ), “ Maza maza ābelīte” (latv.tdz.), soliste Linda Leen, “ Guoju pa mežu” (latgaliešu tdz.), solists Artis Robežnieks, " Ai jel manu vieglu prātu” (latv.tdz.), solists Ivars Cinkuss ( kadrā redzama dziedoša Baiba Rubese – tautas tērpā), “ Tumša nakte zaļa zāle” (latv.tdz.), “ Te bij laba saimeniece” (latv.tdz.), “ Dažu skaistu ziedu” (A.Niedra, Fr.Abts ), “ Šeit ir Latvija”, “ Vecpiebalgas ūdensrozes” (L.Vāczemnieks, A.Legzdiņš), solisti Jānis Paukštello, Mārtiņš Egliens, Dita Lūriņa - kadrā dzied virsdiriģenti, “ Es dziedāšu par tevi Tēvu zeme” (Tirzmaliete), solists Jānis Paukštello; " Līgo laiva uz ūdeņa”, “ Brūklenājs” (M.Kaudzīte), " Jauns un traks” (autors nezināms ), solisti Dita Lūriņa, Mārtiņš Egliens “ Gaujas laivinieks” (A.Vinters), “ Meitene zeltene” (autors nezināms ), “ Dzīvīte dzīvīte” (Fr.Bārda, J.Mediņš), “ Mirdzot šķēpiem” (autors nezināms), " Pie Dzintara jūras” (K.Baltpurviņa latviešu teksts, J.Pfeils), “ Sanāciet sadziediet sasadancojiet” (R.Pauls, J.Peters), “ Grieze” (J.Peters, R.Pauls ), solists Andris Ērglis; " Dziesma ar ko tu sācies”(V.Kalniņš, Im.Kalniņš), “ Tik un tā” (M.Zālīte, U.Stabulnieks), solisti Dita Lūriņa, Mārtiņš Egliens; “ Vēl ir laiks”(K.Dimiters, Z.Liepiņš), " Ķiršu lietus” (A.Krūklis, Z.Liepiņš, solists Andris Ērglis; " Negaisa laikā” ( I.Binde, J.Karlsons), “ Mēmā dziesma” ( J.Peters, R.Pauls), solists Andris Ērglis; “ Puķu nakts” (J.Peters, Z.Liepiņš), " Lūgums” (Ā.Elksne, U.Marhilēvičs), “ Cielaviņa” (L.Briedis, R.Pauls), solists Jānis Paukštello; “ Tā es tevi mīlēšu”(Im.Ziedonis, R.Pauls), solisti Māris Sirmais, Antra Purviņa, kadrā 36:31 V.Vīķe – Freiberga ar kungu dzied, “ Zemeņu lauks” (D.Dreika, A.Kublinskis), solisti Dita Lūriņa, Mārtiņš Egliens; “ Tāpēc jau”(Im.Ziedonis, R.Pauls), solists Arvīds Platpers; " Lai sasaucamies lai dziedam” (J.Peters, R.Pauls), solisti Dita Lūriņa, Mārtiņš Egliens; “ Ar dievu meitenes” (P.Brūveris, V.Pūce), solists Gundars Āboliņš; “ Zilais putniņš” (V.Kalniņš, Im.Kalniņš)

  • Ētera datumi: 2008-07-12; 2008-08-06; 2008-11-17; 2009-06-23; 2010-05-03; 2012-06-23; 2013-07-05; 2013-07-29; 2013-08-06
  • Hronometrāža: 2:20:51
  • Piedalās: Geste Jānis, Kinca Aija, Āboliņš Gundars, Teterovskis Ints, Zatlers Valdis, Zatlere Lilita, Leen Linda, Robežnieks Artis, Cinkuss Ivars, Paukštello Jānis, Lūriņa Dita, Egliens Mārtiņš, Ērglis Andris, Sirmais Māris, Purviņa Antra, Platpers Arvīds, Vīķe-Freiberga Vaira
  • Producents: Lepeško Iveta
  • Režisors: Kaminska Zita, Rudzīte Svetlana
  • Redaktors: Heinsberga Eva
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 125 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,8 (25)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs