Simfoniskās mūzikas koncerts - Dziesmu svētki 2008 (2008-07-09)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(2)
Embed button

Saistītās epizodes:

24.Vispārējie latviešu Dziesmu un 14. Deju svētki. Simfoniskās mūzikas koncerts LNO. TV moderatore Aija Kinca. Koncertu vada Radio 3 klasika direktore Gunda Vaivode. Programmā: R.Kalsons „ Gadskārtu ieražu dziesmas” (1985) - Allegro vivace, Commodo poco rubato, Andantino ma risoluto, izpilda LSO, diriģents Imants Resnis * J.Karlsons Simfoniska vīzija „ Vakarblāzma” (2007), izpilda LSO, diriģents Imants Resnis, teicēja Valentīna Keiša * T.Ķeniņš " Tautas deja un fūga N.2"(pirmatskaņojums Latvijā), izpilda LSO, diriģents Imants Resnis * A.Maskats " Capriccio obojai un kamerorķestrim" (pirmatskaņojums), izpilda Sinfonietta RĪga, solists Normunds Šnē, diriģents Ainārs Rubiķis * V.Šimkus " Koncerts klavierēm un stīgu orķestrim, veltīts neērtajam cilvēkam" (pirmatskaņojums), izpilda Sinfonietta Rīga, solists Vestards Šimkus, diriģents Normunds Šnē * J.Mediņš „ Latvju kapričo" R.Kalsona R. instrumentācijas pirmatskaņojums, izpilda LNSO, soliste Vineta Sareika, diriģents Karels Marks Šišons * N.Rimskis–Korsakovs „ Spāņu kapričo”, izpilda LNSO, diriģents Karels Marks Šišons * Em.Dārziņš " Melanholiskais valsis", izpilda LNSO, diriģents Karels Marks Šišons

  • Ētera datumi: 2008-07-09; 2008-08-02; 2009-07-26
  • Hronometrāža: 2:10:54
  • Piedalās: Kinca Aija, Vaivode Gunta, Liepājas simfoniskais orķestris ( LSO), Resnis Imants, Keiša Valentīna, Sinfonietta Rīga, Šnē Normunds, Rubiķis Ainārs, Šimkus Vestards, LNSO, Šišons Karels Marks, Sareika Vineta, Dālderis Ints
  • Producents: Circene Ilze
  • Režisors: Straume Māra
  • Redaktors: Amoliņa Maija
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 49 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 5 (6)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs