No sirsniņas sirsniņai - Dziesmu svētki 2008 (2008-07-08)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(3,1)
(0)
(2)
Embed button

Saistītās epizodes:

24.Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un 14. Deju svētki. Deju koncertuzvedums " No sirsniņas sirsniņai" Ķīpsalas hallē. Jāņa Gestes koncerta pieteikums. Programmā: I daļa " Un Tu atkal atnākt nevarēji" 1. Kad redzu Tevi staigājam (A.Melnalksnes horeogr., S.Grīnbergas muz. apdare,latv.t.vārdi) 2. Brauksim mēs caur meldrājiem un lēpēm (A.Melnalksnes horeogr., S.Grīnbergas muz. apdare, Im.Lasmaņa vārdi) 3. Es bij’ puika man bij’ vara (A.Kivlenieka horeogr., S.Grīnbergas muz. apdare) 4. Mans mīļais ir jātnieks (A.Kivlenieka horeogr., F.Silthera mūzika, S.Grīnbergas muz. apdare) 5. Ai daiļā krodziniece (A.Kivlenieka horeogr., S.Grīnbergas muz. apdare, latv.t.vārdi) 6. Un Tu atkal atnākt nevarēji (A.Melnalksnes horeogr., S.Grīnbergas muz. apdare, A.Čaka vārdi, mūzikas autors nezināms) 7. Didam (A.Melnalksnes horeogr., S.Grīnbergas muz. apdare, latv.t.vārdi un mūzika) 8. Šeit palika līgaviņa (A.Melnalksnes horeogr., S.Grīnbergas muz. apdare, latv.t.vārdi) II daļa " No Tevis kaut kur tālumā": Pa sliedēm; Nevienam es tās Rīgas neatdošu; Kurš neko nedara; Satiksimies klusumā; Mīļumiņ nāc padzert ūdentiņ’; Jaunekļa sirds; Naktstauriņu pilsēta; Svīres tango; Pavediens; Pārvērt to dejā (J.Ērgļa horeogr., A.Freidenfelda, N.Jakušonoka, Ģ.Lūša mūzika un vārdi) III daļa " Tikai mīlestībā laime" 1. Mīļie puiši labie puiši (R.Pauls, R.Blaumanis, A.Baumanes horeogr., J.Purviņa iestudējums) 2. Es uzaugu smuks puisītis (R.Pauls, M.Tetere, J.Purviņa horeogr.) 3. Pelīšu polka (R.Pauls, J.Peters, J.Purviņa horeogr.) 4. Meža zirneklītis (R.Pauls, M.Tetere, J.Purviņa horeogr.) 5. Jā šos vārdus (R.Pauls, Ā.Alunāns, A.Baumanes un J.Purviņa horeogr.) 6. Viņš bučojis man’ (R.Pauls, Ā.Alunāns, J.Purviņa horeogr.) 7. Divi riekstiņi (R.Pauls, M.Tetere, J.Purviņa horeogr.) 8. Tautas ziņģe (R.Pauls, R.Blaumanis, J.Purviņa horeogr.) 9. Puķīte pa dambi (R.Pauls, M.Tetere, J.Purviņa horeogr.)

  • Ētera datumi: 2008-07-08; 2008-07-30; 2008-12-31; 2009-02-14; 2010-06-25; 2013-06-29
  • Hronometrāža: 1:29:02
  • Piedalās: Geste Jānis, deju kolektīvi Brukstaliena, Delveri, Diždancis, Kokneses Jauniešu deju kolektīvs, Mārupieši, Miķelis, Piebaldzēni, Rīdzenieks, Rūdis, Ūsiņš, Venta, Zalktis, Ačkups, Arnika, Augšzeme, Bramaņi, Dardzedze, Degsme, Druva, Gauja, Gatve, Iecava, Ieviņa, Jaunība, Kadiķis, Kalve, Katvari, Kurzemnieks, Laipa, Lielupe, Mūri, Rūsiņš, Pēda, Sadancis, Sakta, Saime, Talsu kurši, Teiksma, Tingeltangels, Vektors, Abi divi, Austris, Auseklītis, Bitīte, Code, Daugaviņa, Jandāls, Jampadracis, Kursa, Līgo, Līksme, Ogre, Pastalnieki, Pērkonītis, Pūpolītis, Ritenītis, Rucavietis, Saime, Sidgunda, Spriganis, Vaduguns, Vēja zirdziņš, Virpulis, Vizbulīte, Zīle, Zeperi
  • Producents: Priedniece Jana
  • Režisors: Babris Arvīds
  • Redaktors: Strenga Ilze
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 89 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,7 (18)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs