Dziesmu svētku noslēguma koncerts Mežaparkā 2003. g. (2003-07-06)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(2)
Embed button

Saistītās epizodes:

Dziesmu svētku noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Koncertu piesaka Daina Markova. Koncertu vada Ilze Rūdolfa un Ģirts Jakovļevs. Dziesmas: Veltījums pūtēju orķestrim ( V.Šmīdbergs), diriģents Jānis Puriņš * Latvijā ( P.Barisons, J.Akuraters, diriģents Edgars Račevskis) * Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna * Dievs svētī Latviju ( Baumaņu Kārlis), diriģents Imants Kokars * Tēvzemes dziesma ( L.Vīgners, Plūdons), diriģente Agita Ikauniece * Mazs bij tēva novadiņis ( latv.t.dz. H.Pavasara apdarē), diriģente Ausma Derkēvica * Ūdens sauca akmens vilka ( J.Karlsona apd.), solisti Anda Skuja, koris Valmiera, giriģents Guntars Ķirsis, sveic Juri Karlsonu * Kur tu skriesi vanadziņi ( A.Jurjāna apd.), diriģents Jānis Zirnis * Krauklīts sēž ozolā (latv.t.dz. J.Cimzes apd.), diriģents Guntars Ķirsis * Karaļmeita ( J.Vītols, Rainis), diriģents Edgars Račevskis * Vasaras vidus dziesmiņa ( P.Plakidis, O.Vācietis), diriģents Romāns Vanags, sveics Pēteri Plakidi * Dzied māsiņa tu pret mani ( latv.t.dz. R.Jermaka apd.), solistes Elīna Libauere, Gundega Krūmiņa, Inga Martinsone, Dace Strautmane, diriģente Aira Birziņa * Pie Dieviņa gari galdi ( latv.t.dz. R.Jermaka apd.), diriģente Aira Birziņa * Ezeriņi Lubuoneņi ( latgaliešu t.dz. I.Rupaines apd.), dzied jauktie kori, " Grodi", diriģente Anda Lipska * Gaismeņa ausa ( latgaliešu t.dz. I.Rupaines apd.), diriģents Sigvards Kļava * Zīdi zīdi rudzu vuorpa ( latgaliešu t.dz. A.Broka apd.), diriģente Terēze Broka * Marija Svētā Latvijas māte ( P.Rozīša aranž.), dzied Aglonas bazilikas koris Magnificat, diriģente Ieva Lazdāne * Saule austrumos ( J.Vītols, T.Zeiferts), diriģents Romāns Vanags * Manu jaunu dienu zeme ( I.Kalniņš, Rainis), diriģents Sigvards Kļava * Mūžam zili ( E.Dārziņš, K.Skalbe), diriģents Ivars Cinkuss * Mūžu mūžos būs dziesma ( V.Kaminskis, I.Ziedonis), diriģents Edgars Račevskis * Trīs sidraba avotiņi ( latv.t.dz. J.Vaivoda apd.), diriģente Gunta Paškovska, sveic Juri Vaivodu * Redz kur jāja div bajāri ( latv.tdz.J.Kalniņa apd.), sitamo instrumentu solo Imants Kokars, diriģents Gido Kokars * Līgo ( U.Stabulnieks, O.Vācietis), dzied koris " Sidrabe", jauktie kori, diriģents Jānis Zirnis * Jāņu nakti negulēju ( latv.t.dz. U.Prauliņa apd.), diriģents Sigvards Kļava, sveic Uģi Prauliņu * Jāņuvakars ( E.Melngailis), solisti Gunta Davidčuka, Mārtiņš Klišāns, diriģents Jānis Zirnis * Baltu puķu guni kūru ( I.Reizniece, J.Ērgļa horeogr.), dejo deju kolektīvi * Uguns vārdi ( I.Reizniece, Purviņa horeogr.), dejo deju kolektīvi * Ģērbies saule sudrabota ( latv. tdz. A.Kuprisas apd.), diriģents Romāns Vanags * Sasala jūrīna ( latv. t.dz. R.Paula apd.), soliste Ance Krauze, dzied koris " Vanema", jauktie kori, diriģents Romāns Vanags * Tumsa tumsa ( latv.t.dz. J.Norviļa apd.), diriģents Edgars Račevskis * Tumša nakte zaļa zāle ( latv. tdz. E.Melngaiļa apd.), diriģents Jēkabs Ozoliņš * Dziedot dzimu dziedot augu ( latv. tdz. A.Kalniņa apd.), diriģents Jānis Dūmiņš * Savā tautā ( P.Vasks, A.Eglītis), diriģents Sigvards Kļava, sveic Pēteri Vasku, Andreju Eglīti * Mēness starus stīgo( E.Dārziņš, Aspazija),diriģents Jānis Zirnis * Barons ( U.Stabulnieks,O.Vācietis), dzied koris " Kamēr", diriģents Māris Sirmais, sveic Uldi Stabulnieku * Ir mana tauta ( M.Brauns), diriģents Jānis Zirnis, sveic Mārtiņu Braunu * Gaismas pils ( J.Vītols, Auseklis), diriģents Imants Kokars. Vēl dziesmas: * Pūt vējiņi ( latv.t.dz. Jurjānu Andreja apd.) * Mazs bij tēva novadiņis * Cekulaina zīle dzied * Rīga dimd * Bēdu manu lielu bēdu

  • Ētera datumi: 2003-07-06
  • Hronometrāža: 3:57:22
  • Piedalās: Markova Daina, kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, Vīķe-Freiberga Vaira, Rūdolfa Ilze, Jakovļevs Ģirts, Senleja, Grodi, Rancāne Aīda, Magnificat, Račevskis Edgars, Ikauniece Agita, Derkēvica Ausma, Ķirsis Guntars, Zirnis Jānis, Vanags Romāns, Birziņa Aira, Lipska Anda, Kļava Sigvards, Broka Terēze, Lazdāne Ieva, Cinkuss Ivars, Kokars Gido, Sidrabe, Vanema, Ozoliņš Jēkabs, Dūmiņš Jānis, koklētāju ansamblis, Kamēr, Sirmais Māris, Kokars Imants, Dimzēns, Krauze Ance, Puriņš Jānis, koris Valmiera, Skuja Anda, Karlsons Juris, Plakidis Pēteris, Libauere Elīna, Krūmiņa Gundega, Martinsone Inga, Strautmane Dace, Paškovska Gunta, Vaivods Juris, Prauliņš Uģis, Davidčuka Gunta, Klišāns Mārtiņš, Vasks Pēteris, Eglītis Andrejs, Stabulnieks Uldis, Brauns Mārtiņš, Kapusts Andris
  • Producents: Markova Daina
  • Režisors: Rudzīte Svetlana
  • Redaktors: Amoliņa Maija
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 125 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,8 (25)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs