Dziesmu svētku atklāšana Doma laukumā (2003-06-29)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(0)
Embed button

Saistītās epizodes:

Dziesmu svētku atklāšana Doma laukumā. vada Juris Kalniņš * Programmā: kantāte " Skani dziesma" (J.Karlsons, M.Zālīte) - diriģents Romāns Vanags * Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Ministru prezidenta Eināra Repšes uzrunas * sveic Goda virsvadītājus Ingrīdu Saulīti, Uldi Žagatu, Vili Ozolu, Osvaldu Štrausu, Zigurdu Miezīti, Ojāru Grasi, Margu Apsīti, virsvadītājus Olgu Freibergu (pirmoreiz), Vairu Dunduri (pirmoreiz), Ilzi Mažāni, Guntu Skuju, Artu Melnalksni, Jāni Ērgli, Ilmāru Dreļļu, Jāni Purviņu, pūtēju orķestru virsvadītājus Jāni Puriņu, Pēteris Vilku, Raimondu Igolnieku, Artūru Maculēviču, Haraldu Bārzdiņu, Goda virsdiriģentus Jāni Dūmiņu, Imantu Kokaru, Gido Kokaru, Ausmu Derkēvicu, Paulu Kveldi, Terēziju Broku, Robertu Zuiku, virsdiriģentus Airu Birziņu (1x), Ivaru Cinkusu (1x), Agitu Ikaunieci (1x), Guntaru Ķirsi (1x), Lipsku Andu (1x), Guntu Paškovsku (1x), Sigvardu Kļavu, Jākabu Ozolinu, Arvīdu Platperu, Edgaru Račevski, Romānu Vanagu, Jāni Zirni, Goda zīmi saņem Ingūna Rībena * Latvju vispārīgo Dziesmu svētku maršs (A.Jurjāns, M.Grūtups) - diriģents Jānis Puriņš * Ordelovskis G " Rīga sveic" * Latvijas himna " Dievs svētī Latviju" ( Baumaņu Kārlis) * sveic diriģentu Māri Sirmo un komponistu Rihardu Dubru, komponistu Juri Karlsonu, dzejnieci Māru Zālīti * maršs " Riga sveic" (Gunārs Ordelovskis) - diriģents Jānis Puriņš

  • Ētera datumi: 2003-06-29
  • Hronometrāža: 0:57:15
  • Piedalās: Kalniņš Juris, Vīķe-Freiberga Vaira, Repše Einārs, Saulīte Ingrīda, Žagata Uldis, Ozols Vilis, Štrauss Osvalds, Miezītis Zigurds, Grasis Ojārs, Apsīte Marga, Freiberga Olga, Dundure Vaira, Mažāne Ilze, Skuja Gunta, Melnalksne Arta, Ērglis Jānis, Purviņs Jānis, Puriņš Jānis, Vilks Pēteris, Igolnieks Raimonds, Maculēvičs Artūrs, Bārzdiņš Haralds, Dūmiņš Jānis, Kokars Imants, Kokars Gido, Derkēvica Ausma, Kvelde Pauls, Broka Terēzija, Zuika Roberts, Birziņa Aira, Cinkuss Ivars, Ikauniece Agita, Ķirsis Guntars, Anda Lipska, Paškovska Gunta, Kļava Sigvards, Ozoliņš Jēkabs, Platpers Arvīds, Račevskis Edgars, Vanags Romāns, Zirnis Jānis, Sirmais Māris, Dubra Rihards, Karlsons Juris, Zālīte Māra, Skaņupe, Tiāde, Preiļu skolotāju koris, Cēsu pils koris, koris Rāte, Šķupele Alise, deju kolektīvi, mežragu ansamblis, sitamo instrumentu grupa, Time after time
  • Producents: Markova Daina
  • Režisors: Rudzīte Svetlana
  • Redaktors: Amoliņa Maija
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 125 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,8 (25)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs