Dziesmu svētki 1998. Noslēguma koncerts (1998-07-05)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(5)
(0)
(6)
Embed button

Saistītās epizodes:

1998.gada Dziesmu svētku noslēguma koncerts. Koncertu vada Ints Teterovskis un Ilze Štāla. Jauktie kori dzied dziesmas: * Dziesmai šodien liela diena (P.Barisons/A.Skalbe), diriģents Jānis Zirnis * Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna * Dainu kalnā (J.Karlsons/t.dz.vārdi), diriģents Imants Kokars * Meža malā deg uguns" (A.Engelmanis/I.Rismane), diriģents Jēkabs Ozoliņš * Tai rītā ( A.Engelmanis/V.Kamara), diriģents Jēkabs Ozoliņš * Liepu taka ( A.Engelmanis/O.Gūtmanis), diriģents Jēkabs Ozoliņš * Ar laiku puķes vīst ( P.Vasks/Klods de Pontu), diriģents Romāns Vanags * Pavasara mūzika ( A.Maskats/U.Bērziņš), diriģents Sigvards Kļava * Mūzai ( P.Barisons/J.Ziemeļnieks), diriģents Gido Kokars * Bezdelīgām aizejot ( A.Kalniņš/Auseklis), diriģente Terēze Broka * Latvijā ( P.Barisons/J.Akuraters), diriģents Imants Kokars * Žurnāliste Maija Amoliņa intervē diriģentu Imantu Kokaru, komponistu Pēteri Vasku, žurnāliste Daina Markova intervē komponistu Juri Karlsonu, komponistu Arturu Maskatu * Pūtēju orķestri izpilda skaņdarbus: * Koncerta maršs ( V.Smīdbergs), diriģents Jānis Puriņš * Ačikops ( A.Jurjāns ),diriģents Pēteris Rudzītis * Jūra krāc un vēji pūš ( J.Mediņš ), diriģents Raimonds Igolnieks * Pūt vējiņi ( I.Kalniņš), diriģents Jānis Puriņš * Intervija ar diriģenti Ausmu Derkēvicu, klarnetistu Mārci Kūli, diriģentu Viesturu Gaili * Sieviešu un vīru kori dzied dziesmas: Lokatiesi mežu gali ( Latviešu t.dz. E.Melngaiļa apdarē), diriģents Jānis Dūmiņš * Mūžu mūžos būs dziesma ( V.Kaminskis/I.Ziedonis), diriģents Edgars Račevskis * Melodijas ( P.Barisons/J.Sudrabkalns), diriģente Ausama Derkēvica * Svečturi ( P/Plakidis/I.Ziedonis), diriģents Edgars Račevskis * Mūžam zili ( E.Dārziņš/K.Skalbe), diriģents Roberts Zuika * Lūk roze zied ( A.Jurjāns/A.Līventāls), dirģents Arvīds Platpers * Rozēm kaisu istabiņu ( O.Grāvītis/t.dz.vārdi),diriģents Romāns Vanags * Kur tu iesi jauns puisīti ( J.Cimze/t.dz.vārdi), diriģents Pauls Kvelde * Ar savu bērīti ( R.Jermaks/t.dz.vārdi), diriģents Jānis Zirnis * Koklētāju ansambļi izpilda: * Diždancis (t.dz. V.Salaka apdarē), * Kur tautieti vakar biji ( t.dz. R.Rudušas apdarē), Koklētāju ansambļi, dejotāji, kori izpilda: * Mēnestiņis nakti brauca ( V.Bērzkalna un M.Aldiņa apdare korim, I.Mežraupa instrumentācija, V.Birnbauma horeogrāfija), virsvad. V.Birnbaums, diriģente Vizma Maksiņa * Visi ciema suņi rēja ( t.dz. A.Beila apdarē, A.Donas horeogrāfija, virsvad. Imants Magone), diriģents Eduards Grāvītis * Kori izpilda: * Meita sēde kuražās ( t.dz. E.Melngaiļa apdarē), diriģents Jānis Ērenštreits * Rīgas dziesmas ( t.dz. J.Vaivoda apdarē), diriģents Māris Sirmais * Kori, novadu un ārzemju deju kolektīvi, tautas mūzikas orķestris izpilda:* Es mācēju danci vest ( U.Žagatas horeogrāfija, G.Ordelovska muzikālā apdare, J.Grigaļa aranž.), virsvad. U.Žagata, diriģents Jānis Grigalis * Jautrais pāris ( J.Stumbra horeogrāfija, E.Grīnvalda muz.apdare, J.Grigaļa aranž.), virsvad. Ingrīda Saulīte * Gailītis ( A.Baumanes horeogrāfija, G.Dovgjallo muz.apdare), virsvad. Aija Baumane, diriģents Jānis Grigalis * Apaļais mēness ( tautas deja, I.Saulītes horeogrāfija, J.Grigaļa muz.apdare), virsvad. I.Saulīte * Intervijas ar diriģentu Edgaru Račevski, deju virsvadītājiem Uldi Žagatu, Ingrīdu Saulīti, Aiju Baumani ** Pūtēju orķestri izpilda skaņdarbus:* Svētku fantāzija " Līgo"( V.Šmīdbergs), diriģents Jānis Puriņš * Papriekšzīmīga pažarnieka polka ( G.Ordelovskis), diriģents Pēteris Rudzītis * Muzikālā poēma " Meža gulbji" ( R.Pauls, V.Kokamegi apdare), diriģents Raimonds Igolnieks * Intervija ar komponistu Raimondu Paulu, Jēkabu Ozoliņu, komponistu Agri Engelmani, diriģentu Haraldu Medni, diriģentu Leonīdu Vīgneru * Jauktie kori dzied dziesmas:* Še dziedāju, gavilēju ( R.Skulte/l.t.dz.), diriģents Juris Kļaviņš, sveic komponistu Rihardu Skulti * Kur gāji puisīti ( A.Jurjāns/l.t.dz.),diriģents Gido Kokars * Silmala trīcēja dancojot ( J.Graubiņš/l.t.dz.), diriģents Jānis Zirnis * Vakars nāca ( P.Dambis), diriģente Lilija Zobens, sveic komponistu Paulu Dambi * Neba maize pate nāca ( S.Mence/l.t.dz.), diriģents Sigvards Kļava, sveic komponisti Selgu Menci * Aiz azara bolti bārzi ( S.Broks/l.t.dz.), diriģente Terēze Broka * Div' pļaviņas es nopļāvu ( A.Feils/l.t.dz.), diriģents Edgars Račevskis * Jāņuvakars ( E.Melngailis/l.t.dz.vārdi), diriģents Jānis Dūmiņš * Gaismas pils ( J.Vītols/Auseklis), diriģente Ausma Derkēvica * Sveic diriģentu Haraldu Medni, Mednis diriģē " Gaismas pils" * Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedz savu balvu Mežotnes pagasta jauktajam korim, balva Sudraba mūza korim " Kamēr" * Kultūras ministres Ramonas Umblijas uzruna * Manai dzimtenei ( R.Pauls/J.Peters), diriģents Imants Kokars

  • Ētera datumi: 1998-07-05; 1998-07-18
  • Hronometrāža: 5:24:33
  • Piedalās: Kori, pūtēju orķestri, deju kolektīvi,Vīgners Leonīds,Mednis Haralds,Zuika Roberts,Zirnis Jānis,Kokars Imants,Ozoliņš Jēkabs,Vanags Romāns,Kļava Sigvards,Kokars Gido,Broka Terēze,Puriņš Jānis,Rudzītis Pēteris,Igolnieks Raimonds,Dūmiņš Jānis,Račevskis Edgars,Derkēvica Ausma,Platpers Arvīds,Vanags Romāns,Kvelde Pauls,Maksiņa Vizma,Grāvītis Eduards,Magone Imants,Ērenštreits Jānis,Sirmais Māris,Žagata Uldis,Grigalis Jānis,Saulīte Ingrīda,Baumane Aija,Rudzītis Pēteris,Kļaviņš Juris,Zobens Lilija,Štāla Ilze,Teterovskis Ints,Markova Daina,Amoliņa Maija,Kūlis Mārcis,Karlsons Juris,Gailis Viesturs,Engelmanis Agris,Mence Selga,Ulmanis Guntis,Sirmais Māris,Umblija Ramona,Vasks Pēteris,Maskats Artūrs,Pauls Raimonds, Skulte Rihards, Dambis Pauls
  • Režisors: Rudzīte Svetlana
  • Redaktors: Žune Inese
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 125 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,8 (25)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs