22:15 Oļģerts Šusts un Dzidra Liepiņa sarunā par mūzikas instrumentu dalījumu viduslaikos: bībeles un velna. Vijole bijusi visizteiksmīgākā. Flautas. Riharda Vāgnera - Svētais grāls - cēlākās skaņas - vijolei. Eņģeļi nones svēto kausu no debesīm. Bet vijole lauku ballītē, kāzās, talkās kopā ar cītaru un bungu skaņām. Viduslaikos velna skaņas simbolizēja bungas. Par Paganini vijoles spēli teikts, ka velns vadījis viņa rokas, jo neviens cits to nevarējis izspēlēt. Vijole Džuzepes Tartini, Johanesa Brāmsa, Kšištofa Penderecka darbos. Vargans - mutē strinkšķināms instruments kopā ar kokli, ar stabulēm. Varganu sabiedrībā ievedis Johans Georgs Albrehts Bergers. Uzrakstījis 4 koncertus ar orķestra pavadījumu. Meža rags - medībās, sākotnēji bija mazāka izmēra bez taustiņiem un vārstulīšiem. Kad to pilnveidoja, tad jau spēlēja pilīs, salonos, baznīcās... Izmantojis savos darbos Čaikovskis, Rihards Štrauss, Brāms.Diana Albina par Radiokora konceru sv. Jāņa baznīcā - Baha 140. kantāte. Darba pamatā koralis "Ak, Jeruzaleme, modies!". Teologs, dzejnieks, skaņradis Filips Nikolaji (dzimis 1556. ga.). Dzīvojis Hamburgā, kur bijis mācītājs. Eshatoloģija - mācība par pasaules galu. Gatavoties Jēzus atnākšanai. Sākotnēji Latvijā dziesmu grāmatās koralis bez ritma, bet 1685. gadā Kurzemē, tad vēlāk arī Vidzemē - ar ritmu. Svante Gustavs Dīce - atdzejoja garīgo dziesmu tekstus. Arī korali "Ak, Jeruzaleme, modies!". Dīces liktenis Lielā Ziemeļu kara laikā. Johans Sebastjans Bahs Nikolaji korali veidojis svētsvinīgāk, bet Baha kantāti atskaņo reti. Tā domāta 27. svētdienai pēc Trijādības dienas, bet tās iekrīt reti. Jāzeps Vītols to harmonizējis koraļu meldiju grāmatā, Emīls Melngais aranžējis korim. Andrejs Jurjāns - 4. dziesmusvētkiem Jelgavā. Skanējis arī 5., 6., un 8. dziesmusvētkos. Orests Silabriedis par laumām un citām būtnēm mūzikā. Raganas mūzikā. Ilga Auguste atgādina 1990. gada notikumus: Arvīda Žilinska 85 gadu svinības un citus kultūras notikumus Par Jāzepa Vītola skolnieku Longīnu Apkalnu, kurš Latviju apmeklējis pēc 46 gadiem. Uzskata, ka notikumus mākslā virza personības, par viņa grāmatu "Latviešu mūzika",kas iznākusi vācu valodā. Diriģē savu 3. simfoniju "Gaiziņš". Par Mihailu Glūzmanu un orķestra "Pārdaugava" likteni.

• Ierakstīts: 2000-04-26
• Hronometrāža: 0:44:43,393
• Producents: Latvijas Radio
• Raidījuma autors: Albina Diāna, Šusts Oļģerts, Liepiņa Dzidra, Silabriedis Orests, Auguste Ilga
• Raidījuma vadītājs: Šusts Oļģerts, Albina Diāna, Silabriedis Orests, Auguste Ilga
• Sarunas partneris: Apkalns Longins (komponists, diriģents, mūzikas kritiķis)
• Programma (kanāls): LR1
• Apakškategorija: Kultūrizglītojošais ieraksts
• Ieraksta vieta: Latvijas Radio
• Izpildījuma valoda: latviešu
• Atskaņojams: tikai bibliotēkās
• Trešo pušu autortiesības: Ir