22:14 Oļģerts Šusts un Dzidra Liepiņa sarunā par Kalevalas zemi - Somiju. 1905. gada un skaņdarba ieraksts pēc 100 gadiem Bratislavas festivālā. Kalevalas rūnas - izdziedāšanai. Vijolei rada - kantele. Kā Kārlis Skalbe brauca ziemeļmeitas lūkoties. Aksela Muntes grāmatā par Sanmikelu - auklīte no Lapzemes. Lapu dziedājumi. Sibelisuss izveidoja 4 leģendu ciklu. Ingru zeme (Ižorija). Ižori senāk dzīvojuši ap Ņevas upi. 1937. gadā igauņu folkloristi ieskaņoja ingru dziesmas platēs. Tonele - somiem pazemes valstība. Meži, medījums - par to mūzikā. Vai diriģenta darbs ir bīstama nodarbošanās? Notikumus izsekojusi Ilga Auguste. Jau Luija XIV laika galma mūziķis Džovanni Batista Lulli 50 gadu vecumā ar diriģenta zizli nejauši savainoja kājas pirkstu, sākās saindēšanās, un viņš mira. 2001. gada pavasarī itāļu diriģents Džuzepe Sinopoli 55 gadu vecumā mira publikas priekšā, diriģējot Verdi Aīdas izrādi Berlīnes Vācu operā. Ir diriģenti, kas diriģējuši 80 un pat - 90 gadu vecumā, taču vismaz 9 miruši savā darba vietā. Vēl citi bijuši uz dzīvības un nāves robežas. Sinopoli agrāk jau strādāja Berlīnes operā, bet 1990. gadā sastrīdējās un aizgāja. 2001. gadā viņš atgriezās un salīga mieru. Tā bija operas pirmizrāde Frīdriha Gotsa piemiņai. Pēc strapbrīža - 3. cēlienā viņš saļima uz grīdas. Amerikāņu baritons Tomass Hampsons atceras Seviļas bārddziņa izrādi Minhenē, kad sabruka 57. gadus vecais Džuzepe Patane. Minhenē 1911. gadā Izoldas izrādē mira 56 gadus vecais Felino Smotls, kad viņa dzīvesbiedre dziedāja "Nāvei lemtā sirds'. 1968. gadā pēc Tristiāna ārijas "Ļauj man mirt un nekad neatmosties" - mira Jozefs Skailberts. Dmitris Mitropoulos 1960. gadā La Skala teātrī Mālera trešās simfonijas mēģinājumā. Pauls Klecki un Arvīds Jansons sabruka Liverpūles un Mančesteras orķestru priekšā. Arvīda Jansona dēls Mariss Jansons piedzīvoja nāves tuvumu Oslo, bet viņu izglāba. Visi, izņemot 2, kas mira darba vietā, bija spēku pilnbriedā. Jansoniem, izrādījies, bijusi iedzimta sirdskaite. Diriģenta darbam ir liela slodze, stress, tas parsa lielu spriedzi, un darbs ir vēlu vakaros. Diāna Albina stāsta par Džoakini Rosini. Mīti un patiesība. Sliņķis un neparasti ražīgs komponists. 37 gados pabeidzis 38. operu. Komponēja ļoti ātri. 4 minūtes - ārijai, dažas stundas - uvertīrai, 2 dienas - mesai, 2 nedēļas - operai. Komponējot svīdis neesmu nekad, - teicis komponists. Rosini dzimis 1792. gadā. Uz visu lūkojies no gaišās puses. CVecāki, kā jau itāļi, muzikāli. Māte notis nepazina, bet viņai bija skaista balss. Rosini bērnībā nebija labu skolotāju. Tikai Boloņas mūzikas licejā nopietnas mācības. Pirms tam - 12 gados sarakstījis stīgu kvartetu, vēl šodien neticami, ka to radījis zēns. Viņš esot pētījis Vīnes mūziķu partitūras un tā mācījies. Bet Boloņā mācījies čella, alta, vijoles, čembalo spēli. Lieliski spēlējis mežragu. Viņam bijusi ļoti laba balss, bet pēc balss lūzuma atmetis domu par dziedātāja karjeru. 14 gadu vecumā viņu ievēl par Boloņas filharmoniskās akadēmijas locekli. Viņš arī brīnišķigi sevi pavadījis, aizstājot veselu orķestri. Arī vēlākajos gados Rosini bijis skaists baritons. Boloņas licejā viņš saraksta pirmās simfonijas. Kad Mobeli operā atteicies iedot kādu partitūru, 13 gadus vecais zēns noklausījies un visas notis pierakstījis. Mobeli tam nav ticējis un skaidrojis, kurš tomēr notis iedevis. Licejā mācījies nepilnus 4 gadus, jo tad bijis jāstrādā, lai pelnītu. Liceja laikā vairāku viņa darbu uzvedumi. 16 gadus vēcā Rosini kantāte iegūst paliekošu vērtību.

• Ierakstīts: 2002-05-13
• Hronometrāža: 0:43:23,96
• Producents: Latvijas Radio
• Raidījuma autors: Šusts Oļģerts, Liepiņa Dzidra, Auguste Ilga
• Raidījuma vadītājs: Šusts Oļģerts, Liepiņa Dzidra, Auguste Ilga
• Sarunas partneris: Albina Diāna
• Programma (kanāls): LR1
• Apakškategorija: Kultūrizglītojošais ieraksts
• Ieraksta vieta: Latvijas Radio
• Izpildījuma valoda: latviešu
• Atskaņojams: tikai bibliotēkās
• Trešo pušu autortiesības: Ir