Kā minors kļuva par mažoru (2014-09-01)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(4)
Embed button

Saistītās epizodes:

Telefilma-Rīga muzikālā filma " Kā minors kļuva par mažoru"( 1965.gads). Scenārija autore un režisore Vija Bunka, operators Zigurds Dūdiņš, mākslinieks Zigfrīds Antons, komponists Raimonds Pauls

  • Ētera datumi: 2014-09-01; 2014-09-10; 2014-09-14; 2014-10-06; 2014-10-07; 2014-11-15; 2014-11-29; 2014-12-29; 2015-03-01; 2015-03-22; 2015-04-01; 2015-04-26
  • Hronometrāža: 0:26:25
  • Piedalās: Rīgas Radio vieglās mūzikas orķestris, Andersone Laima, Liniņš Arnolds, Krūzītis Jānis, instrumentālais trio( Pauls Raimonds, Brando Haralds, Timšs Aivars), estrādes kolektīva " Rīga" sieviešu vokālais ansamblis, Akermane D, Zīverte A, Plēsuma S, Tauniņa I, Spēka I, Cepurītis Arvīds
  • Režisors: Bunka Vija
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

"Telefilma" kino dokumenti

  • PIEEJAMAS: 69 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 207 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,3 (101)
Uz epizožu sarakstu

Kinogrupu “Telefilma-Rīga” Latvijas Televīzija dažu cilvēku sastāvā izveidoja jau 1957.gadā. Vēlāk tā pārtapa par radošo apvienību ar gandrīz 100 cilvēku kolektīvu, kas uzņēma dokumentālās filmas, koncertfilmas, multiplikācijas filmas un īsmetrāžas aktierfilmas, kuras toreiz tiražēja visā bijušajā PSRS, bet daļu filmu demonstrēja arī ārzemēs.

Kā liels izaicinājums “Telefilmas-Rīga” kinematogrāfistiem bija starptautisko TV filmu festivāls “Cilvēks un jūra”, kas radās 1966.gadā, jo TV ekrāna mākslā nācās sacensties ar kino un TV lielvalstīm – Japānu, Vāciju un Franciju. Uz festivālu filmas sūtīja arī no Pakistānas, Austrālijas, Indijas, Somijas, Bulgārijas, Dānijas un Īslandes. “Cilvēks un jūra” bija pirmais starptautiskais TV filmu festivāls bijušajā PSRS.

Viens no “Telefilma-Rīga” radošās apvienības dalībniekiem režisors Rodrigo Rikards norāda, ka “Laba televīzija ir tāda, kas izveido filmas, kuras var pārdot un raidījumus nosūta festivāliem, kur iegūst medaļas un diplomus. Tāda radoša vienība bija Telefilma, kuras viens no dibinātājiem bija kinooperators Visvaldis Frijārs.”

“Telefilma” bija atvērta labākajiem Latvijas režisoriem. Te savus darbus veidoja Aivars Freimanis, Ivars Seleckis, Hercs Franks. Vairākas filmas uzņēma arī Andis Epners un Rihards Pīks. Filmām tekstus rakstīja dzejnieks Jānis Peters, scenārijsus animācijas filmām  dzejnieks Vitauts Ļūdēns, rakstnieks Vladlens Dozorcevs bija daudzu filmu scenāriju autors.

Kā norāda režisors Rodrigo Rikards: “Būtiski “Telefilmas-Rīga” ilgaicīgā darbībā bija tas, ka tika radīts ļoti daudz darbu, kas parāda mūsu tautas šķērsgriezumu vairākās portretfilmās. Ļoti daudz iegūst mūsdienu skatītājs, ja var paraudzīties uz tā laika ievērojamiem kultūras un zinātnes darbiniekiem. Tā no arhīva kadriem tika veidota portretfilma par mūsu novadnieku, izcilā režisora Sergeja Eizenšteina līdzgaitnieku Eduardu Tisē. Režisors Mihails Pjarns, 1970.gads. Tai pašā gadā radīta filma “Dzied Kārlis Zariņš”. Top filmas par rakstniekiem Linardu Laicenu un Andreju Upīti. Baletfilma “Mīlas labirinti” ietver tā laika labākos baleta solistus. Koncertfilma “Un atkal Raimonds Pauls” 1972.gadā, režisors Andris Feldmanis. Top portretfilma par dzejnieku Eiženu Vēveri “Iedēstiet rozes zemē nolādētā”, 1971.gads, režisors Aivars Līcis. 1977.gadā top filmas par diviem gleznotājiem – Eduardu Kalniņu (“Mūžam jūra”, režisore Vija Bunka) un Edvartu Grūbi (režisors Ansis Bērziņš). Tai pašā gadā “Pauls Dambis. Šekspīra mūzika” (režisore Marta Jurjāne), bet 1975.gadā viņa nofilmē Marģeru Zariņu koncertfilmā “Saulrieta violetās ērģeles”. Liels ieguvums ir “Kolā Briņjons” 1977.gadā ar Kārli Sebri un Elzu Radziņu galvenajās lomās. Tai pašā gadā top filma par tēlnieci Valentīnu Zeili (režisors Augusts Sukuts) un gleznotāju Valdi Kalnrozi “Mana valoda” (režisors Visvaldis Znatnajs).  “Mūzika divatā” (režisore Roze Stiebra) – par operas solistu pāri Elfrīdu Pakuli un Aleksandu Daškovu. Filmēta dokumentālā filma par aktrisi Lilitu Bērziņu ar fragmentiem no kino un teātra lomām. Iemūžināts Alfrēds Jaunušans (režisors Visvaldis Znatnajs) sarunu formā 1985.gadā. Tāpat uzfilmētas sarunas ar profesoru Jāni Stradiņu 1977.gadā. Krievu drāmas teātra simtgadei veltīta filma “Kalpošana mākslai”. Scenārija autore Izolde Dambrāne, 1982.gads.

Filmas par gleznotāju Induli Zariņu, dziedātāju Elgu Brahmani, aktieri Ēvaldu Valteru, komponistu Jāni Ivanovu ir režisores Skillas Rikardes darbi. Režisors Ivars Seleckis iemūžinājis gleznotāju autodidaktu A.Strauju izcilā portretfilmā. Vairāku gadu garumā tapa seriāls par dzejnieku Jāni Raini (autors Jānis Kalniņš, aktieris Juris Strenga). Šāda rakstura filmām nav noilguma, tas ir mūsu zelta fonda pamatā.

“Telefilma-Rīga” ik gadus arhīva vajadzībām uzņēma fragmentus no teātra, baleta, operas iestudējumiem.“

Avoti:

1) Rikards, Rodrigo, Uzmanību, televīzija : kinogrāmata / Rodrigo Rikards ; [redaktore Silvija Brice ; mākslinieks Andris Merkmanis]. [Rīga] : autora izd., 1994 204, [4] lpp. : il. ; 21 cm. [ISBN 9984904261]

2) Rikards, Rodrigo,  Mūža atspulgi TV : grāmata par Latvijas TV režisoriem un radošo apvienību "Telefilma-Rīga" / Rodrigo Rikards ; [redaktore Dagmāra Lejiņa]. Rīga : [autorizdevums], 2009 250, [1] lpp. : il. ; 23 cm. [ISBN 9789984399287]

3) Cilvēki TV viļņos : '54-'04 / [sastādītāja Mārīte Balode]. Rīga : Latvijas televīzija, c2004. 454, [1] lpp., [6] lpp. iel. : il., portr. ; 25 cm. [ISBN 9984196240]