Vēja ziedi

  • PIEEJAMA: 1 epizode
  • SKATĪTA: 7 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 3 (2)

1982.gada 2.janvāris bija svētku diena daudziem televīzijas skatītājiem un arī Jāņa Jaunsudrabiņa stāsta “Vēja ziedi” uzveduma veidotājiem - scenāristei S.Jurjevai, režisorei D.Dumpei, vadošajam operatoram J.Rudzītim un aktieru ansamblim. Pirmizrāde noslēdza vairāku gadu darbu no sākotnējo ieceru rašanās rakstnieka J.Jaunsudrabiņa simtgades iespaidā.

Imants Pijols, vērtējot jauno TV uzvedumu, raksta: “Ir acīm redzams, ka “Vēja ziedu” uzvedums iekļaujas rakstnieka daiļrades krāsu gammā un ir vērtība, ar kuru nāksies samērot turpmāk darāmo.”

Uzveduma veidotāji scenāriste S.Jurjeva, režisore D.Dumpe, vadošais operators J.Rudzītis, māksliniece M.Bička, kostīmu māksliniece M.Gončare, skaņu režisors M.Kreicmanis paveikuši nopietnu darbu, lai divu stundu garais iestudējums uzrunātu skatītāja emocionālo pieredzi, rosinātu jaunas atziņa, ne vien atgādinātu tautā populārās grāmatas varoņus.

Televīzijas uzvedums “Vēja ziedi” veidots kā videofilma, kas vēsta par mūsu tautas dzīvi, par cilvēku neremdināmām dzīves alkām, par ilgām pēc lielas, skaistas mīlestības. Visas epizodes ierakstītas ārpus televīzijas studijas – Brīvdabas muzejā gleznainajā Āraišu apkārtnē. Ja stāsta darbības laiks ietver garāku posmu – no agra pavasara līdz rudenim, tad divtik garāks ir bijis inscenējuma tapšanas laiks.

Kā norāda teātra zinātniece Gundega Saulīte: “Spilga un atmiņās paliekoša ir “Vēja ziedu” vizuālā izteiksme, kas tik bagātīgi kā nevienā citā uzvedumā apliecina krāsu televīzijas priekšrocības un vēl neapgūtās iespējas. Vadošā operatora Jura Rudzīša un viņa kolēģu veikums ir paraugs, kā ienest kadrā Latvijas dabas skaistumu, toņu daudzveidību, kā radīt dzimtenes dabas tēlu, kas atbalsta un veicina varoņu darbību ekrānā.”

Valda Čakare, daloties pārdomās par prozas darba inscenēšanu, raksta: ““Vēja ziedu” centrā ir jaunas meitenes personības veidošanās un pārtapšanas process, ko sekmē pirmā mīlestība un pirmais zaudējuma rūgtums. Vienā vasarā stāsta varone Rasma izdzīvo divas dzīves - īsto, nežēlīgo, kas nes smagu vilšanos un fantāzijā izloloto, laimīgo, kas Rasmas likteni sasaista ar vijolnieka Spodra likteni. Stāsta konflikts izaug no nejaušības, arī cilvēku savstarpējās attiecības autors tikai pavirši ieskicējis. “Vēja ziedu” lielākā pievilcība slēpjas Rasmas “grēksūdzē”, viņas dvēseles vibrāciju atklāsmē, negaidītajā emocionālo stāvokļu un noskaņu maiņā. Notikumi te svarīgi tiktāl, ciktāl tie pastiprina vai notrulina Rasmas pārdzīvojumus. “Vēja ziedu” galvenā vērtība rodama briestošas personības piesātinātā garīgās dzīves tēlojumā.”

Avoti:

Pijols, Imants, 1944-1999.  Godīgi padarīts darbs : [J.Jaunsudrabiņa stāsta "Vēja ziedi" dramatiz. Latv. TV]  Karogs, 1982, Nr.4, 178.lpp. [ISSN 0132-6295]

Cilvēki TV viļņos : '54-'04 / [sastādītāja Mārīte Balode]. Rīga : Latvijas televīzija, c2004. 454, [1] lpp., [6] lpp. iel. : il., portr. ; 25 cm. [ISBN 9984196240]

Saulīte, G.  "Vēja ziedi" mazajā ekrānā : [J.Jaunsudrabiņa stāsta "Vēja ziedi" dramatiz. iestud. Latv. TV]  Cīņa, 1982, 4.febr.

Čakare, Valda.  No stāsta līdz izrādei : [J.Jaunsudrabiņa stāsta "Vēja ziedi" dramatiz. Latv. TV]  Literatūra un Māksla, 1982, 5.janv., 10.-11.lpp.

Pieejamība:
Sakārtojums: