https://www.diva.lv:443/audio/category/educationalKultūrizglītojošie ierakstihttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2002-12-09-kokles-rigas-muzikas-dzive-19-20-gs-mija-ielu-muzikanti"22:13 Arhīva materiāli ar izcilu mūziķi tepat Baltijā. Aloizs Jūsmiņš, koklētājs. Stāsta Oļģerts Šusts un Dzidra 22:13 Arhīva materiāli ar izcilu mūziķi tepat Baltijā. Aloizs Jūsmiņš, koklētājs. Stāsta Oļģerts Šusts un Dzidra Liepiņa. Tanheizera grēku nožēlas dziesma. Solists Jānis Sproģis, pie klavierēm Inta Vileruša. Francijā - trubadūru māksla, Adams de Hāls, saukts arī par Aras kuprīti, radījis ""Robērs un Mariona"" ar izsmalcinātām melodijām. Fiziskie trūkumi daudziem nemaz nav traucējuši daudz sasniegt. Neredzīgi mūziķi - Frančesko Landīno, Antonio Kabesons, ērģeļnieks Helmuts Valha. Juris Griņēvičs - eksotisku ieskaņojumu krājums. Bambusa ērģeles Filipīnu salās. Usmas baznīcas ērģeles. Eola arfa - vēja kokle, iespēja izzināt akustikas likumus. Bavārijas Ludviga dziesma, melodija kļuvusi populāra arī krievu tautas dziesmām. Lībiešu etnogrāfiskais uzvedums ""Lībiešu kāzas"" ar ansabli ""Liblis"", dziesmas un melodijas savācis Dzintars Kļaviņš. Diāna Albina par Rīgas mūzikas dzīvi 19. un 20.gs mijā. Populāri tā laika mūziķi un simfoniskie koncerti vai katru dienu. Hanss Šmits - talantīgs vācu mūziķis, kuram simpatizēja latviešu jaunie mūziķi. Dzimis 1854. g. Vīlandē, slavenās Lencu ģimenes pēctecis. Johannesa Brāmsa draugs. Brāms izmanto Šmita dzejoļu tekstus savos darbos. Dzīvojis Leipcigā, Berlīnē, Vīnē, taču atgriežas Rīgā un no 1885.g. sāk strādāt avīzē Rigaische Rundschau par mūzikas recenzentu. Kļūst par slavenu un atzītu mūzikas kritiķi, kurš gan pats arī aktīvi uzstājas. Caurkritis Leipcigas konservatorijas klavierklasē kā nepietiekami virtuozs, tomēr gūst popularitāti ar savu izmanīgo klavierspēli Rīgā. Bijis arī mūzikas pedagogs. Savos koncertos iekļāvis arī jauno latviešu komponistu darbus. Ielu muzikanti. Stāsts par Paganīnī uzstāšanos uz ielas. Pēckara gados īstu ielu muzikantu nebija. Tikai utu tirgū skanēja īstas lejerkastes. Kas ir 21.gs. ielu muzikanti? Ar viņiem iepazīstina Ilga Auguste. Dvīņu brāļi Zigmārs un Edmunds - jau vairāk nekā 10 gadus Vecrīgā uz akardeona spēlē šlāgerus. Akardeonists Eģiks jau vairākus gadus muzicē gan revolucionāru dziesmas, gan dziesmas no Raimonda Paula repertuāra. Pēdējā Vissavienības jauno mūziķu konkursa laureātam, čellistam Normundam Putriņam muzicēšana uz ielas ir protesta forma valsts attieksmei pret kultūru un izglītību. Arī dziedātājs Egils Siliņš studentu gados izmēģinājis ielu muzicēšanu. Saksafonists Imants Skuja. Cilvēks-orķestris ielu muzikants Uģis ar iesauku Virsaitis - bruņojies ar bandžo un dažādiem citiem instrumentiem - muzicē jau 18 gadus. Ielu muzikants - romantiska, bet ļoti bīstama profesija.Thu, 11 Jun 2015 14:46:22 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2002-12-09-kokles-rigas-muzikas-dzive-19-20-gs-mija-ielu-muzikantihttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2002-09-09-baroks-l-holberga-laiks-mario-lanca-e-malngailis22:16 Baroks. L. Holberga laiks. Bergenā dzimušā dāņu rakstnieka un vēsturnieka Ludviga Holberga 200 gadu atcerei 1884 gadā - Edvadra Grīga svīta "No Holberga laikiem". Prelūdija. G.F.Hendeļa baroka laika patoss. 18 gs sākumā L. Holbergs 30 gadu vecumā kļuva par Kopenhāgenas universitātes profesoru. Rakstīja asprātīgas parodijas. Plaša Dānijas vēsture. Viņa "Kalna Jepe" ar skaidrojumu "Lustes spēle no zemnieka, kas vēlāk par muižnieku pārtapa (tulkojis Jaunais Stenders), vēlāk ar nosaukumu "Žūpu Bērtulis" iestudēts Latvijā. Latviešu teātra pirmsākumi. Uzveda 1868. gadā. Latvijā Holberga laiks - hercoga Jēkaba laiks. Raganu prāvas. Hercoga galmā - kapellas. Johans Fišers. Kurzemes hercogistei Gambija un Tobago. Edvarda Grīga svītas 4. daļa - ārija. Diāna Albina par Mario Lancu, kurš gan nav bijis operteātru zveigzne, bet koncertu mākslinieks un kino cilvēks. Itālis, dzimis Amerikā. Tēva skaņuplates ar itāļu operzvaigzni Enriko Karūzo. 2. Pasaules kara laikā konkurss, kur iesniedzis Karuzo plati, pārlīmējot uzrakstu, jo pašam bija laringīts. Vērtējums: viņš dzied labāk par Karūzo. Vēlākajos gados vienmēr visā gribējis pierādīt, ka ir labāks par Karūzo. Slavu guvis grupā "Bel Canto Trio". Filmā "Lielais Karūzo". Mīlējis labi paēst, alkohols. Tad notievēšanas kurss. Miris 38 gadu vecumā 1959. gada oktobrī. Trombs. Jēkabs Poruks grāmatā "Ciemošanās" par E.Melngaili. Latvijas himnas pieskaņošanas mēģinājumi daudz balsīm, dažādiem koriem, tomēr viss palika pa vecam. Raidījumā himnas 1934. gada ieskaņojuma platē fragments. Gunda Vaivode par "Klasikas" jaunumiem: tiešraides, projekts "Muzikālās pilsētas" uc. Skan Džoakini Rosini "Atvadas", kurā tikai viens tonis.Thu, 11 Jun 2015 14:46:22 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2002-09-09-baroks-l-holberga-laiks-mario-lanca-e-malngailishttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2002-10-07-kur-sakas-muzika-kristala-skana-pers-gints-bez-edvadra-griga22:13 "Kur sākas un kur beidzas mūzika? Nauru salas iezemiešu mūzika. Mūzika no ķemmes. Dalība mūzikas radīšanā rada pavisam citu baudu nekā pasīva klausīšanās. Tralināšana, ritma sišana uz skārda spaiņa - arī tā ir mūzika. Ieskats mūzikas dažādībā - J.S. Baha , V.A. Mozarta un F.Šūberta, P.Čaikovska, J.Mediņa daiļrade, 20.gs. jaunās mūzikas meklējumi. Kristāla glāžu mūzika. 1886. gadā Parīzē Alfons Mistels rada jaunu taustiņinstrumentu ar kristāldzidru skaņu - čelestu. Čaikovskis jauno instrumentu iekāro un steidzas ieviest savā daiļradē pirms konkurentiem. Vladimirs Šklēraus - dažādu izmēru kristāla glāžu mūzikas virtuozs. Dažāda tilpuma glāzēs tiek iepildīts dažāds ūdens daudzums. Mūzika tiek radīta gan novelkot pa glāzes malu ar pirksta galu, gan piesitot ar nagu, tā iegūst brīnumaini dzidru skanējumu. Mocarta ""Turku maršs"". Pērs Gints bez Edvarda Grīga. Norvēģu komponista Haralda Severuda mūzika ""Pēram Gintam"" - pretstatā E.Grīga mūzikai pilnīgi antiromantisks skatījums uz H.Ibsena lugu. Piemēram, 4.cēliena sākums - pēc Grīga poētiskais rīts, Severuds mūzikā iepinis daudzu valstu himnas, taču visam pāri dominē ""Marseljēza"". Solveigas dziesma Severuda versijā - nedaudz vilcinoties, kautrīgi, taču poētiski Solveiga pauž savas jūtas pret Pēru Gintu. Vēl atšķirīgāka no Grīga Severudam ir Anitra - īsta fūrija ar gluži vai dzīvniecisku kvēli. Severuda mērķis nav noniecināt Grīga versiju, drīzāk precīza pieturēšanās pie teksta un vēlme atgriezt Ibsena lugai tās realistiskās kvalitātes. Severuda variants ""Šūpuļa dziesmai"". Džoakīno Rosinī nepazīstamā, neparastā mūzika - kabinetskaņdarbs ar divām notīm ""Ave Maria""."Thu, 11 Jun 2015 14:46:21 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2002-10-07-kur-sakas-muzika-kristala-skana-pers-gints-bez-edvadra-grigahttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2002-06-10-komponistu-rokraksti-eizens-d-albers-seherezada-a-skrabins22:15 Par komponistu rokrakstiem Oļģerts Šusts sarunā ar Dzidru Liepiņu: Riharda Vāgnera, Arnolda Šēnberga Sergeja Prokofjeva , Gustava Mālera jaunības un vēlāko gadu skaņdarbu un komponistu rokrakstu salīdzinājums. Diāna Albina par Eiženu D'albēru, vācu pianistu un komponistu, kas dzimis Skotijā, bet miris Rīgā 1932. gadā. Tēvs francūzis, māte vāciete. Savulaik Lists priecājies par viņa spējām. Jaunībā bijis pianists. 1883. gada decembrī 3 koncerti Rīgā, uzņemts ar sajūsmu. 1887., 1888., 1897. gadā atkal koncertējis Rīgā, bet koncerti vērtēti stingri un bez sajūsmas. Tad jau viņš komponējis un pret pianista darbu bijis stipri paviršs. Vācijā bija Operas kapelmeistars un komponēja operas. Uzrakstījis 21 operu, bet paliekoša tikai viena - "Ieleja", kas 1920. gadā, 1934. gadā, 1949. un 1962. gadā uzvesta arī Rīgā. Bijis pasaules pilsonis. Maza auguma, bet 6 reizes precējies. 1 reizi palicis atraitnis, bet 4 reizes šķīries. Trešā sieva slavena pianiste Terēze Kareņjo. Pēdējo laulību ieradās šķirt Rīgā. Process ieilga, un nesagaidījis tā beigas, Eižens D'albērs nomira. Meitas no iepriekšējām laulībām dalīja viņa īpašumus: namus un pili.Rīga kļuva par viņa dzīves galapunktu. Par Nikolaja Rimska Korsakova svītu "Šeherezāda". Tēlu atainojums mūzikā. Gunda Vaivode par koncersezonu un simfoniskās mūzikas koncertu Nacionālajā operā. Diskusijas par Aleksandra Skjabina darbu "Prometejs" jeb Uguns poēma. Iecere par mūzikas sasaisti ar gaismām. 1962. gadā Leonīda Vīgnera vadībā iestudēts. Marģera Zariņa recenzija pēc tam. Prometeja uzvedums Maskavā 1921. gadā. Pianista Vestarda Šimkus un diriģenta Vasīlija Sinaiska interpretācija.Thu, 11 Jun 2015 14:46:21 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2002-06-10-komponistu-rokraksti-eizens-d-albers-seherezada-a-skrabinshttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2002-05-13-kalevalas-zeme-dz-rosini-dirigentu-darbs22:14 Oļģerts Šusts un Dzidra Liepiņa sarunā par Kalevalas zemi - Somiju. 1905. gada un skaņdarba ieraksts pēc 100 gadiem Bratislavas festivālā. Kalevalas rūnas - izdziedāšanai. Vijolei rada - kantele. Kā Kārlis Skalbe brauca ziemeļmeitas lūkoties. Aksela Muntes grāmatā par Sanmikelu - auklīte no Lapzemes. Lapu dziedājumi. Sibelisuss izveidoja 4 leģendu ciklu. Ingru zeme (Ižorija). Ižori senāk dzīvojuši ap Ņevas upi. 1937. gadā igauņu folkloristi ieskaņoja ingru dziesmas platēs. Tonele - somiem pazemes valstība. Meži, medījums - par to mūzikā. Vai diriģenta darbs ir bīstama nodarbošanās? Notikumus izsekojusi Ilga Auguste. Jau Luija XIV laika galma mūziķis Džovanni Batista Lulli 50 gadu vecumā ar diriģenta zizli nejauši savainoja kājas pirkstu, sākās saindēšanās, un viņš mira. 2001. gada pavasarī itāļu diriģents Džuzepe Sinopoli 55 gadu vecumā mira publikas priekšā, diriģējot Verdi Aīdas izrādi Berlīnes Vācu operā. Ir diriģenti, kas diriģējuši 80 un pat - 90 gadu vecumā, taču vismaz 9 miruši savā darba vietā. Vēl citi bijuši uz dzīvības un nāves robežas. Sinopoli agrāk jau strādāja Berlīnes operā, bet 1990. gadā sastrīdējās un aizgāja. 2001. gadā viņš atgriezās un salīga mieru. Tā bija operas pirmizrāde Frīdriha Gotsa piemiņai. Pēc strapbrīža - 3. cēlienā viņš saļima uz grīdas. Amerikāņu baritons Tomass Hampsons atceras Seviļas bārddziņa izrādi Minhenē, kad sabruka 57. gadus vecais Džuzepe Patane. Minhenē 1911. gadā Izoldas izrādē mira 56 gadus vecais Felino Smotls, kad viņa dzīvesbiedre dziedāja "Nāvei lemtā sirds'. 1968. gadā pēc Tristiāna ārijas "Ļauj man mirt un nekad neatmosties" - mira Jozefs Skailberts. Dmitris Mitropoulos 1960. gadā La Skala teātrī Mālera trešās simfonijas mēģinājumā. Pauls Klecki un Arvīds Jansons sabruka Liverpūles un Mančesteras orķestru priekšā. Arvīda Jansona dēls Mariss Jansons piedzīvoja nāves tuvumu Oslo, bet viņu izglāba. Visi, izņemot 2, kas mira darba vietā, bija spēku pilnbriedā. Jansoniem, izrādījies, bijusi iedzimta sirdskaite. Diriģenta darbam ir liela slodze, stress, tas parsa lielu spriedzi, un darbs ir vēlu vakaros. Diāna Albina stāsta par Džoakini Rosini. Mīti un patiesība. Sliņķis un neparasti ražīgs komponists. 37 gados pabeidzis 38. operu. Komponēja ļoti ātri. 4 minūtes - ārijai, dažas stundas - uvertīrai, 2 dienas - mesai, 2 nedēļas - operai. Komponējot svīdis neesmu nekad, - teicis komponists. Rosini dzimis 1792. gadā. Uz visu lūkojies no gaišās puses. CVecāki, kā jau itāļi, muzikāli. Māte notis nepazina, bet viņai bija skaista balss. Rosini bērnībā nebija labu skolotāju. Tikai Boloņas mūzikas licejā nopietnas mācības. Pirms tam - 12 gados sarakstījis stīgu kvartetu, vēl šodien neticami, ka to radījis zēns. Viņš esot pētījis Vīnes mūziķu partitūras un tā mācījies. Bet Boloņā mācījies čella, alta, vijoles, čembalo spēli. Lieliski spēlējis mežragu. Viņam bijusi ļoti laba balss, bet pēc balss lūzuma atmetis domu par dziedātāja karjeru. 14 gadu vecumā viņu ievēl par Boloņas filharmoniskās akadēmijas locekli. Viņš arī brīnišķigi sevi pavadījis, aizstājot veselu orķestri. Arī vēlākajos gados Rosini bijis skaists baritons. Boloņas licejā viņš saraksta pirmās simfonijas. Kad Mobeli operā atteicies iedot kādu partitūru, 13 gadus vecais zēns noklausījies un visas notis pierakstījis. Mobeli tam nav ticējis un skaidrojis, kurš tomēr notis iedevis. Licejā mācījies nepilnus 4 gadus, jo tad bijis jāstrādā, lai pelnītu. Liceja laikā vairāku viņa darbu uzvedumi. 16 gadus vēcā Rosini kantāte iegūst paliekošu vērtību.Thu, 11 Jun 2015 14:46:18 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2002-05-13-kalevalas-zeme-dz-rosini-dirigentu-darbshttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2002-03-04-komponistu-neparastie-celi-s-prokofjevs-termenvoks22:15 - Komponisti neirastos un neiestaigātos ceļos. - Sergejs Prokofjevs. - Neparasts instruments. Jozefs Haidns sarakstījis neparastas lietas Vīnes baznīcai ērģeļkoncertu. Baritons 17. - 18. gs. instruments - mīlīgs. To spēlējis Haidna maizes tēvs Esterhazi, un Haidns tam sarakstījis 175 darbus. Tas bija čella lieluma instruments ar 6-7 stīgām, un vēl bija 28 nespēlējamas līdzskanošas stīgas, kas deva instrumentam mīlīgumu. Kanons, kurš skan vienādi, spēlēts no abiem galiem. 1/10 daļa tikai skan minorā. Johans Georgs Albrehtsbergers - viņa darbi varganam, 7 koncerti varganam ar orķestri. 3 saglabājušās notis. Savukārt, Kristofs Vilibalds Gluks - jau 1746. gadā Kopenhāgenā un Londonā sarīkoja koncertu - spēlēja uz 26 glāzēm ar pavasarīgu ūdeni. Ar pirkstu galiem pa glāzes malām. Amerikāņu valsts vīrs Bedžamins Frenklins izveidoja stikla harmoniju, stikla kastītes savērtas. Volfgangs Amadejs Mocarts mūža nogalē, neredzīgas meitenes iedvesmots, uzrakstījis glāžu harmonijam 2 skaņdarbus. Gļinkas Ruslans un Ludmila", Rubinšteina "Dēmons". Bet parasti stikla harmoniju aizvieto ar zvaniņiem. Spiedzīga balstiņa - mazā pikolo flautiņa vai mazā klarnetīte. Antonio Vivaldi pikolo flautiņai 3 skaņdarbus. Lura - mamuta raga taure. Diāna Albina par Sergeja Prokofjeva bērnību. Soncovka - 7 ha muižiņa Ukrainas vidienē. Tēvs - pārvaldnieks. Tur nodzīvoja 33 gadus līdz tēva nāvei. Puisēns jau 10 gadu vecumā veda savus darbus uz Maskavu, 9 gados uzrakstīja operu "Milzis". Māte mūziku mīlēja, tēvs - cienīja. Māte dzimusi tolaik vēl dzimtļaužu ģimenē. Grāfs krusttēvs. Izglītota. Mājā mūzika kopš dzimšanas. Mātei bija pedagoga talants. Viņa ļāva puisēnam spēlēt augšējās oktāvas. Māte pierakstīja mazā zēna darbus. 5 gadu vecumā - Indiāņu galops. Drīz iemācās pierakstīt pats. Mājskolotāja francūziete Luīze skaisti pārraksta. 10 gadu vecumā zēnu iepazīstina ar Taņejevu Maskavā, kurš atzīst, ka zēnam absolūtā dzirde. Piekrīt 2 vasaras Soncovkā zēnu mācīt. Prokofjevs arī labi spēlējis šahu. Visu mūžu jautājums: Ko tu esi paveicis šodien? Maruta Rubeze par par termenvoksu. Fiziķu un izgudrotāju ieguldījums elektronisko mūzikas instrumentu radīšanā. Termenvoks - patentēts, sākotnēji līdzīgs radio aparātam. Princips: mūziķis nepieskaras instrumentam, bet tuvina tā daļas, kas lauka ietekmē rada skaņas vibrāciju. Šo muzicēšanas veidu iecienījušas sievietes. Festivāls Brēmenē "Mūzika neparastiem instrumentiem". Hičkoka šausmu filmās skan.Thu, 11 Jun 2015 14:43:47 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2002-03-04-komponistu-neparastie-celi-s-prokofjevs-termenvokshttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2002-01-07-vijoles-suberta-berniba-zvaigznes-diena-muzika22:14 Dzidra Liepiņa un Oļģerts Šusts sarunā par vijolēm. Kā tās radušās, kā pilnveidotas, kuri komponisti savos darbos tās izmantojuši. Austrumu zemju instrumenti ar lociņu, saukti - rebab vai rabab. Vēlāk to spēlēja arī kopā ar vijoli. Rebab bija ar vienu stīgu no zirga astriem. Kreonas meistara pūles, lai izveodotu vijoli. Stradivari vijole. Kur to spēlē? Tautas saietos pa vijoles stīgām varēja šļūkāt ar pirkstu. Bet Paganini "Kaprīze" - krass kontrasts izpildījumā. Vijole populāra tautā. Pulkvedis Oskars Kalpaks to spēlējis, ganos ejot un arī kara laukā. Jans (Žaks) Sibeliuss - vienīgais vijoļkoncerts, kas aizēnoja pat daļu no viņa simfonijām. Pirmskara laikos ģimnāzijās bija savi orķestri. Kungiem bija spieķi ar stīgu. Šerloks Holmss spēlēja. Arberts Einšteins labi spēlējis, bijis draugos ar Čarliju Čaplinu, kas arī spēlējis. Pamatus lika Arkandžello Korelli, veidojot lociņa tehniku. Džovanni Batista Vioti un Antonio Vivaldi. Džuzepe Tartini nosapņoja nelabā spēlētu skaņdarbu. Atcerējās treļļus - "Trilleru sonātē" ielikti. Nikolo Paganini. Leģenda par velnam pārdoto dvēseli. Tikai pēc 100 gadiem cits to varēja izspēlēt. Norvēģu Paganini Ule Buls. Mūsdienās - Baiba Skride. Midori no Japānas. Diana Albina par Mocarta un Šūberta talantu bērnībā. Šūbertiem 14 bērni. Ģimene trūcīga. Tēvs - tautskolotājs. Francis - 12. 9 miruši. Vēlāk nopirka māju, kur arī skola. Bbērniem jākļūst par skolotājiem. Pirmie Šūberta darbi radušies, ģimenē muzicējot. Franci vispirms mācīja brālis Ignats, tad Mihails Holcers. 8. gadu vecumā Francis atteica brālim, tad arī Holceram, kurš atzīst, ka neko jaunu zēnam nevar iemācīt. 11 gadu vecumā iztur konkursu Vīnes ķeizariskajā kapelā. Konvintā iepazīst juristu Jozefu Špraunu, kopā mūzicē. Atzinās - 2 operas un 1 mesu jau radījis. Trūkst nošpapīra, kuru draugs viņam sagādā. 17 gadu vecumā pamet mācības konvintā un atgriežas mājās. Tēvs liek strādāt par palīgskolotāju. Bija pabeidzis 1. simfoniju. Tēvs to neatbalstīja. Tad saruna par ciešanu laiku kristīgajā pasaulē un tā atspoguļojumu Mūzikā. 3 ķēniņi: Kaspars, Melhiors, Baltazars pie Jēzus silītes. Meksikāņi uzskata, ka bija 4. Arī krievi tā domā.Thu, 11 Jun 2015 14:43:47 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2002-01-07-vijoles-suberta-berniba-zvaigznes-diena-muzikahttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2000-10-25-klarnete-emila-darzina-gimene-lr-vesture-1990-gada-notikumi22:15 - pirmā daļa - par klarnetes rašanos. Ceļš no Johana Kristofa Denvera radītās stabules. Līdzīga - ar vienu mēlīti jau senajā Ēģiptē. Dubultmēlīšu - oboju tipa. Vienmmēlīšu torogatta Ungārijā. Franču šalmejas - ganu stabules, ar pīkstuli kā obojai. Pikolo klarnetes. Mocartam patika basethorni ar klarnetēm. Šostakoviča 5. simfonijā - Mīlestības klanete. J. Štrausa kapellās lietotā Solklarnetīte. Romantisma laikā - Basklarnete. Vāgnera "Tristians un Izolde". Arams Hačaturjans - "Čūsku dārzā" - spēcīgi Brazīlijas tēlojumi. Diāna Albina par tēvu un dēlu Dārziņiem. Nelaimīga dzimta. Emīla tēvs - neveiksminieks, sāka dzert. 2 dēli nomirst. Emīla dēls Volfgangs. Sievas un mātes slimība. Paša traģiskais gals, bet radīti brīnišķīgi darbi. Tēvs mira, kad Emīlam bija 5 gadi. Dēlu Volfgangu mīlējis. Volfgangam bija absolūtā dzirde. Jēkaba Poruka atmiņās - kā Volfgangs kopā ar māti dziedājis. Māte atbalstīja dēlu. Konservatorijā Volfgangu augstu vērtējis Jāzeps Vītols. 32 gadu vecumā uzvarējis akapellu konkursā. Kara laiks, trimda. Mirst 55 gadu vecumā. Ģimenē bija laimīgs. Meita. Padomju gados Volfgangu Dārziņu pieminēt nedrīkstēja. Ciklā "No Latvijas Radio vēstures" - lasījums no Kārļa Krūkliņa grāmatas "Tā tas bija toreiz" - par Arvīdu Pārupu, diriģentu, mūziķi, radio programmu sastādītāju. Elegants, bet vēlāk Mediņš uzņēmās mūzikas daļas vadību, un Pārupu pabīdīja malā. Jānis Mediņš bijis ģimenisks, mājās visu pats darījis. Labojis, būvējis, pat adījis. Poliete dzīvesbiedre Vanda pat bijusi greizsirdīga viņa darba dēļ. Ilga Auguste par Mediņa 100 gades dekādi. 8 koncerti 13 dienās. Sieva Vanda un meita Marija ieradušās no Zviedrijas. 1990. gadā Rīgā slavens latviešu pianists Artūrs Ozoliņš un diriģents Krišs Rusmanis. Simfoniskais tēlojums "Imanta" - Krišs Rusmanis pats diriģē.Thu, 11 Jun 2015 14:43:42 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2000-10-25-klarnete-emila-darzina-gimene-lr-vesture-1990-gada-notikumihttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2000-09-27-melodiju-aiznemsanas-johani-strausi-1990-gada-notikumi22:15 Par melodiju aizņemšanos Oļģerts Šusts sarunā ar Dzidru Liepiņu. Dažas tautas dziesmas arī skanējušas citādi. Listam, šķiet, kādas melodijas aizņemtas no čigānu kapellas. Jūrnieku dziesmas - šentiji. Kāda pazīstama melodija aizņemta pat no Amerikas kokvilnas novācējiem. "Rozes sen jau novītušas..." - Kaudzīšu Matīsa dzejolis "Brūklenājs". Ventis Zilberts atradis vecas notis - Teodora Espena "Opuss 21" - melodija "Klusās sāpes". Dziesma iedziedāta 30. gadu Bellacord platēs. 50. gados studenti gāja rotaļās - "Es ar savu cisu maisu" - vācu amatnieku (vanderzeļļu) dziesma. Gadās arī teksti nesaderīgi ar melodiju. Dziesmas vārdi "Uz to mums atkal jāiedzer" - faktiski Gustava Mālera korāļu motīvs. "Dažu skaistu ziedu" - Andrievu Niedras vārdi, bet melodija - Francis Apts - tēma arfai. Bellacord platē Mariss Vētra to dzied Havajas ģitāras pavadībā. Ciklā "Tēvi un dēli" Diāna Albina par diviem Johaniem - tēvu un dēlu Štrausiem. Kad piedzina dēls, tēvu jau zināja, galvenokārt viņa maršu, veltījumu feldmaršalam Radeckim. Dēls - valšu karalis. Tēvs apprecējās 20 gadu vecumā. Tad nāca bērnu pulciņs. Tēvs par ģimenes gaitām īpaši neinteresējās. Johans ar brāli paši spēlēja klavieres, centās atdarināt tēvu. Tēvs to pat nedzirdēja. Viņam par to pavēstīja nošu izdevējs. Tēvs noteica, ka dēlam tas var būt vaļasprieks, ne profesija. Dēls kādai meitenei mācīja spēlēt klavieres, bet par nopelnīto naudiņu gāja mācīties vijoli. Tēvs bija pārsteigts, atņēma vijoli un aizliedza spēlēt. Ģimene izira. Kopdzīvē ar Emīliju Trampušu tēvam bija vēl 5 bērni, taču tie neko nesasniedza. Pirmajā ģimenē dēli kļuva par pazīstamiem mūziķiem. Tēvs bija greizsirdīgs par dēlu sasniegmiem. Oļģerts Šusts un Dzidra Liepiņa lasa fragmentus par Latvijas Radio vēsturi - Kārļa Krūklīša grāmatā "Tas bija toreiz". Stāsts par radioinženieri Jāni Linteru, kurš bija ieprecējies Augusta Dombrovska ģimenē. Prāta asums. Lintera vadītā Radio pusstunda - ar humoru tehniskas lietas skaidrojis. Ilga Auguste par notikumiem pirms 10 gadiem: 1990. gada Dziesmu svētki. Jēkabs Poruks rakstījis par Alfrēda Kalniņa dēlu Jāni Kalniņu, kurš nav apmeklējis Dzimteni. Jāņa Mediņa 100 gade. Brāļa meita Marija bijusi atbraukusi un stāstījusi par slaveno mūziķi. "Uguns un nakts" rakstījis no 22 - 26 gadu vecumam. Bez Konservatorijas izglītības radījis pasaules klases darbu.Thu, 11 Jun 2015 14:43:41 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2000-09-27-melodiju-aiznemsanas-johani-strausi-1990-gada-notikumihttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2000-05-10-mezrags-dziesmu-gramatas-separdu-muzika22:14 Oļģerts Šusts stāsta par mežragu, tā izmantošana dažādu autoru darbos un ar ko šis mūzikas instruments draudzējas. Mežrags un flauta Johanesa Brāmsa skaņdarbā, mežrags un oboja - Pētera Čaikovska 5. simfonijā - divu instrumentu saruna. Riharda Štrausa tēlojums "Varoņa dzīve" - mežrags un čells. Jāņa Ivanova koncerts čellam, tur mežrags un fagots arī. Mežraga balss. Morisa Ravēla "Bolero"- mežrags un 2 pikolo flautas. Mežrags un ērģeles. Mišels Korete "Koncerts diviem mežragiem". Rihards Vāgners - mežraga akordu nokrāsas. Vāgnera tūbas. Dianas Albinas ieskats vecmāmiņas dzismu grāmatā. Atgādina Krišjāņa Barona atmiņas par tēva mātei dāvāto dziesmu grāmatu, kā tas stimulēja iemācīties lasīt un vēlāk lasīt mācīt arī bērniem. Tā bijusi 1836. gada dziesmu grāmata. Zemnieku dzīves ritms. Svētdienas ar atšķirīgu apģērbu, pusdienām un baznīcu vai dziesmu grāmatu. Pašas atmiņas par vecmāmiņu un viņas 1923. gadā izdotu Jauno dziesmu grāmatu. Par pirmo dziesmu grāmatu latviešu valodā izdošanu Kurzemē un Vidzemē. Par ritmu un atskaņām, arī akcentiem. 17 gs. beigās Fīrekera atdzejotās dziesmu grāmatas Plūdonis raksturojis kā dompilnu zvanu dunu. Tad Oļģerta Šusta un Dzidras Liepiņas saruna par ēbreju mūziku, atškirīgām valodām - aškenazi ( nākusi no Vācijas un Francijas) un sefardu (nākusi no Spānijas - tas ir Spānijas senais nosaukums). Par ebreju dzīvi 9., 10. gadsimtā Spānijā un pēc mēra epidēmijas. Par ebreju separdu mūziku. Pēc 15 gs. ebreju izceļošana uz Vidusjūras valstīm. Mūzika kļūst austrumnieciskāka. Aškinazi mūzikā - arī čehu iespaids. Nostāsti par ceļotāju Eldandu Hadami, kas ieradies Spānijā un stāstījis par vairākām izzudušām ciltīm. Tie gan vairāk kā nostāsti - ne vēsturiski precīza informācija.Thu, 11 Jun 2015 14:39:52 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2000-05-10-mezrags-dziesmu-gramatas-separdu-muzikahttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2000-04-26-muzikas-instrumenti-viduslaikos-korali-laumas-un-raganas22:15 Oļģerts Šusts un Dzidra Liepiņa sarunā par mūzikas instrumentu dalījumu viduslaikos: bībeles un velna. Vijole bijusi visizteiksmīgākā. Flautas. Riharda Vāgnera - Svētais grāls - cēlākās skaņas - vijolei. Eņģeļi nones svēto kausu no debesīm. Bet vijole lauku ballītē, kāzās, talkās kopā ar cītaru un bungu skaņām. Viduslaikos velna skaņas simbolizēja bungas. Par Paganini vijoles spēli teikts, ka velns vadījis viņa rokas, jo neviens cits to nevarējis izspēlēt. Vijole Džuzepes Tartini, Johanesa Brāmsa, Kšištofa Penderecka darbos. Vargans - mutē strinkšķināms instruments kopā ar kokli, ar stabulēm. Varganu sabiedrībā ievedis Johans Georgs Albrehts Bergers. Uzrakstījis 4 koncertus ar orķestra pavadījumu. Meža rags - medībās, sākotnēji bija mazāka izmēra bez taustiņiem un vārstulīšiem. Kad to pilnveidoja, tad jau spēlēja pilīs, salonos, baznīcās... Izmantojis savos darbos Čaikovskis, Rihards Štrauss, Brāms.Diana Albina par Radiokora konceru sv. Jāņa baznīcā - Baha 140. kantāte. Darba pamatā koralis "Ak, Jeruzaleme, modies!". Teologs, dzejnieks, skaņradis Filips Nikolaji (dzimis 1556. ga.). Dzīvojis Hamburgā, kur bijis mācītājs. Eshatoloģija - mācība par pasaules galu. Gatavoties Jēzus atnākšanai. Sākotnēji Latvijā dziesmu grāmatās koralis bez ritma, bet 1685. gadā Kurzemē, tad vēlāk arī Vidzemē - ar ritmu. Svante Gustavs Dīce - atdzejoja garīgo dziesmu tekstus. Arī korali "Ak, Jeruzaleme, modies!". Dīces liktenis Lielā Ziemeļu kara laikā. Johans Sebastjans Bahs Nikolaji korali veidojis svētsvinīgāk, bet Baha kantāti atskaņo reti. Tā domāta 27. svētdienai pēc Trijādības dienas, bet tās iekrīt reti. Jāzeps Vītols to harmonizējis koraļu meldiju grāmatā, Emīls Melngais aranžējis korim. Andrejs Jurjāns - 4. dziesmusvētkiem Jelgavā. Skanējis arī 5., 6., un 8. dziesmusvētkos. Orests Silabriedis par laumām un citām būtnēm mūzikā. Raganas mūzikā. Ilga Auguste atgādina 1990. gada notikumus: Arvīda Žilinska 85 gadu svinības un citus kultūras notikumus Par Jāzepa Vītola skolnieku Longīnu Apkalnu, kurš Latviju apmeklējis pēc 46 gadiem. Uzskata, ka notikumus mākslā virza personības, par viņa grāmatu "Latviešu mūzika",kas iznākusi vācu valodā. Diriģē savu 3. simfoniju "Gaiziņš". Par Mihailu Glūzmanu un orķestra "Pārdaugava" likteni.Thu, 11 Jun 2015 14:39:37 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2000-04-26-muzikas-instrumenti-viduslaikos-korali-laumas-un-raganashttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2000-04-12-kara-tema-muzika-rihards-vagners-tautas-dziesmu-apdares22:15 Par kara dieva Marsa mūziku vai - kara dievs un mūzas. Marss un Venēra, un kara ceļus staigājušais Tanheizers. Kas ir "Nabat"? Sergeja Rahmaņinova mūzikā - ugunsgrēka trauksmes zavans. Arābu valodā - bungu trauksme. Kara laikā iebiedēšanai, lai radītu lielāku troksni. Krievzemē "nabat" bijušas milzīgas bungas, kuras ratos vilka vairāki zirgi, bet spēlēja - 8 bundzinieki. 16., 17. gs katram vojevodam bijušas "Nabat". Livonijas hronikā - lielgabali biedēšanai. Bungas, taures, bļāvieni - iebiedēšanai. Kaujas skati dažādu mūziķu darbos: Viljams Berts, Ignacs Bībers, Bēthovens, Frīdrihs Kllepers, Jozefs Haidns. Diāna Albina par Rihardu Vāgneru, viņa Ziemassvētkos pabeigto, bet Lieldienās iecerēto darbu - operu "Parsifāls", dāvanu sievai. Grāla leģenda, karalis Artūrs un Grāla bruņinieki. Vāgnera pretrunīgā personība. "Parsifāls" - Vāgnera gulbja dziesma, kas tapusi 25 gadus. Klausītājas Ārijas Kalniņas no Kokneses vēstule par tautas dziesmām un to interpretācijām. Viņas māmuļas, kādreizējās kora vadītājas ieskats par latvisko tīro dziedāšanu. Inta Pīrāga par visjaunāko laiku tautasdziesmu skatījumu. Juris Vaivods. Koris "Kamēr". Par apbalvojumu komponistam Aldonim Kalniņam, pirmā vieta" kategorijā, kur pamatā tautas dziesma. Latviešu tautas dziesma dziesmusvētkos, kur komponistiem pasūta īpašus ciklus. 1998. gadā - Jurim Vaivodam "Rīgas dziesmas", uz skolēnu dziesmusvētkiem - Jurim Mežaraupam - cikls "Dod, dieviņi, kalnā kāpti". Te arī dažu reti sastopamu tautas dziesmu apdares.Thu, 11 Jun 2015 14:39:21 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2000-04-12-kara-tema-muzika-rihards-vagners-tautas-dziesmu-apdareshttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2000-03-29-australijas-aborigenu-tradicijas-edvards-grigs-1990-gads22:16 Dzidra Liepiņa un Oļģerts Susts sarunājas par Austrālijas aborigenu paražām, tradīcijām un mūzikas instrumentu iamantošanu rituālos, īpaši uzsverot instrumenta "didžeridu" mīlestības dziesmās un iniciacijas rituālos. Deivida Hedsona vērojumi. Grāmata "Esmu aborigēns". Diana Albina Par Edvadu Grīgu un Hansa Kristiana Andersena nozīmi viņa daiļradē. Par Grīga Kopenhāgenas periodu un mīlestību pret māsīcu un viņa dziesmu izpildītāju Nīnu. Viņas vecāki bija pret laulībām kamēr viņš nav kļuvis par atzītu komponistu. Mūzika Andersena pasakās. Retāk zināmais - visu mūžu Andersens ir rakstījis dzeju, un 15 Grīga dziesmas ar Andersena vārdiem skan vēl šodien. Ilga Auguste par notikumiem pirms 10 gadiem - 1990. gada martā aprīlī. Spilgtākais - 8. Starptautiskais pianisma zvaigžņu festivāls Liepājā. Japāniete Noriko Ogava, Aleksejs Sultanovs uc. Zigmāra Liepiņa "No rozes un asinīm" pirmizrāde. 1990. gada 9. un 10. marta kultūras forums un Raimonda Paula un Pētera Pētersona sacītais. Kultūras ministrs Raimonds Pauls par finansējumu kultūrai un atdevi no tā garīgumā. Režisors Pēteris Pētersons par neprasmi klausīties un saprasties. Par aizgājušo laiku ietekmi uz mūsdienu cilvēku. Ilga Auguste par kooperatīvu rašanos kultūrā. Nevalstiskie orķestri. Stīgu orķestris "Rīgas kamermūziķi". 1990. gadā Jāzepam Mediņam atzīmēja simtgadi. Tā noskaņas Baltijas republiku vokālistu konkursā.Thu, 11 Jun 2015 14:39:19 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2000-03-29-australijas-aborigenu-tradicijas-edvards-grigs-1990-gadshttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2000-03-15-zalamans-un-sabas-keniniene-rihards-strauss-knuts-lesins22:15 Oļģerts Šusts sarunā ar Dzidru Liepiņu par Dāvidu, kuram vējš reiz ieskandinājis kokli, un par viņa dēlu - valdnieku Zālamanu (Solomonu), kas ieinteresējis mūziķus. Georga Fridriha Hendeļa oratorija "Zalamans (Solomons". Zalamans un Sābas ķēniņiene. Šarls Guno, Karls Goldmarks. Austrieša Glāzera sābu pētījumi. Liecības bībelē. Sābas ķēniņiene - etiopiešu ciltsmāte. Komponisti apdziedājuši, rakstnieki par viņu rakstījuši. Diana Albina par Rihardu Štrausu un viņa sievu - dziedātāju Paulīni Diānu. Štrausa veltījumi - sievai, arī gadījuma veltījumi - piemēram, angļu baņķierim. Par Štrausa un Paulīnes kopdarbību mūzikā un attiecībām. Miris 1949. gadā 85 gadu vecumā. Paulīne - drīz pēc tam. Veltījumi sievai un dēlam. Opuss "Mājas simfonija". Oļģerts Grāvītis par Knutu Lesiņu - rakstnieku, publicistu, komponistu un pianistu, kas pēc kara dzīvoja ASV Mineapolē. Konservatoriju beidzis 1932. gadā, arī sieva Valda, dziedātāja, beigusi konservatoriju. 2000. gad 1. janvārī Knuts Lesiņš aizgājis viņsaulē. Materiāli par viņi, kas atsūtīti uz Latviju, Vītola fondā.Thu, 11 Jun 2015 14:39:11 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/muzikas-stunda-visiem/muzikas-stunda-visiem-2000-03-15-zalamans-un-sabas-keniniene-rihards-strauss-knuts-lesinshttps://www.diva.lv:443/audio/sapnis-par-vecrigu/sapnis-par-vecriguThu, 11 Jun 2015 11:22:04 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/sapnis-par-vecrigu/sapnis-par-vecriguhttps://www.diva.lv:443/audio/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste-3-dalaThu, 11 Jun 2015 11:22:02 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste-3-dalahttps://www.diva.lv:443/audio/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste-4-dalaThu, 11 Jun 2015 11:22:02 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste-4-dalahttps://www.diva.lv:443/audio/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste-5-dalaThu, 11 Jun 2015 11:22:03 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste-5-dalahttps://www.diva.lv:443/audio/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste-1-dalaThu, 11 Jun 2015 11:22:01 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste-1-dalahttps://www.diva.lv:443/audio/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste-2-dalaThu, 11 Jun 2015 11:22:01 GMThttps://www.diva.lv:443/audio/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste/dzives-palete-jana-rozentala-sarakste-2-dala