Veltījums tautasdziesmai - Dziesmu svētki 2008 (2008-07-10)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(0)
Embed button

Saistītās epizodes:

24.Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un 14.Deju svētki. Koncerts " Veltījums tautasdziesmai" Kongresu namā. Koncertu piesaka Jānis Geste. Koncertu vada Guntis Skrastiņš. Programmā: Aiz ezera augsti kalni (R.Paula aranž., G.Rozenberga instrum.), pie klavierēm R.Pauls, diriģents Andris Veismanis * Kur tu teci (M.Briežkalna aranž., G.Rozenberga instrum.) solo Māra Briežkalna kvartets * Mazs bij tēva novadiņis (A.Altmaņa aranž., instrum.) solisti Deniss Paškevičs, DJ Monsta * Kur gaismeņa ausa (R.Paula aranž., J.Ozoliņa instrum.), soliste Ilona Bagele * Jandāls (R.Zaļupes aranž., J.Ozoliņa instrum.),solists Rihards Zaļupe * Pie ābeles (K.Lāča aranž., instrum.),soliste Linda Leen * Kur tu skriesi vanadziņi (K.Lāča aranž., instrum.),solists Gints Pabērzs * Kur tu skriesi vanadziņi (U.Marhilevičs aranž., instrum.),solisti Uldis Marhilēvičs, Dzintars Beitāns, Lelde Matveja * Upe nesa ozoliņu (U.Marhilēviča arnž., instrum.),solisti Uldis Marhilēvičs, Gunārs Kalniņš * Es gulu gulu (U.Prauliņa aranž.),izpilda grupa " Pieci pilsētā" * Tumsa tumsa (J.Kulakova aranž., instrum.),izpilda grupa " Pieci pilsētā", diriģents Juris Kulakovs * Tumša nakte zaļa zāle; Lielais Jānis kalniņā (R.Macata aranž., instrum.),solisti Rīgas saksofonu kvartets, Fumiko Ando * Gara gara šī naksniņa (J.Kulakova aranž., instrum.), solisti Trīs tenori * Toli dzeivoj muna meilo (J.Kulakova aranž., instrum.), solisti Trīs tenori, Juris Kulakovs, grupa " Pieci pilsētā" * Es maza meitiņa (R.Paula aranžējums), soliste Ance Krauze * Sasala jūriņa (R.Paula aranž, J.Ozoliņa instrum.), soliste Ance Krauze * Āvu, āvu baltas kājas – (M.Briežkalna aranž, G.Rozenberga instrum.), solo Māra Briežkalna kvartets * Karavīri bēdājās (R.Paula aranž, J.Ozoliņa instr.), solo Raimonds Pauls * Apkārt kalnu gāju – (R.Paula aranž, J.Ozoliņa instr.), solists Intars Busulis * Skaisti dziedi lakstīgala (R.Macata aranž. un instrum.),solisti Raimonds Ozols un Raimonds Macats * Saulīt vēlu vakarā (J.Strazda aranŽ. un instrum.),solists Andris Ērglis, diriģents Jēkabs Ozoliņš * Caur sidraba birzi gāju (G.Kalniņa aranž.),izpilda Gospeļu koris G.G.Choir, Gunārs Kalniņš * Div’ upītes ( E.Zilberta aranž., K.Auzāna instrum.),solisti grupa “ Melo M” * Kad Ūsiņš jāj ( E.Zilberta aranž., instrum.),solisti grupa “ Melo M” * Tumša tumša tā eglīte (J.Strazda aranž., instrum.),solists Andris Ērglis * Rikšiem bērīti (R.Paula aranž, J.Ozoliņa instrum.),solists Raimonds Pauls * Auga auga rūžeņa (A.Koniševa aranž., J.Ozoliņa instrum.),soliste Ilona Bagele * Nedod, Dievs, vītolam (R.Paula aranž., J.Ozoliņa instrum.),solisti Zane Pērkone, Intars Busulis * Meita gāja uz avotu (R.Paula aranž., J.Ozoliņa instrum.),solisti Raimonds Pauls, Uldis Marhilevičs * Es mācēju danci vest (R.Paula aranž., J.Ozoliņa instrum.),solisti Raimonds Pauls, Uldis Marhilevičs

  • Ētera datumi: 2008-07-10; 2008-07-23; 2009-02-07; 2009-07-25; 2013-06-15; 2013-06-16; 2013-07-06
  • Hronometrāža: 2:38:16
  • Piedalās: Skrastiņš Guntis, LNSO grupa, Veismanis Andris, Kulakovs Juris, Ozoliņš Jēkabs, Pauls Raimonds, Māra Briežkalna kvartets, Paškevičs Deniss, DJ Monsta, Bagele Ilona, Zaļupe Rihards, Leen Linda, Pabērzs Gints, Marhilevičs Uldis, Beitāns Dzintars, Matveja Lelde, Kalniņš Gunārs, grupa Pieci pilsētā, Rīgas saksofonu kvartets, Ando Fumiko, Trīs tenori( Jenčs Miervaldis, Ruņģis Guntars, Puntulis Nauris), Krauze Ance, Busulis Intars, Ozols Raimonds, Macats Raimonds, Ērglis Andris, Gospeļu koris G.G.Choir, Kalniņš Gunārs, grupa Melo-M, Pērkone Zane, Geste Jānis, Rīgas Ritmu bigbends, LNSO grupa
  • Producents: Grūzīte Irēne
  • Režisors: Žeimunde Liene
  • Redaktors: Freinberga Ieva
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 125 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,8 (25)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs