Dziesmu svētki 1998 - Mūžīgais ceļš (1998-07-04)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(2)
Embed button

Saistītās epizodes:

Dziesmu svētki 1998 - Vokāli simfoniskais koncerts " Mūžīgais ceļš". Koncertu vada Ilze Rūdolfa un Jānis Skanis. Programmā: himna Dievs svētī Latviju * Dziesmusvētku maršs * Tēvijai ( Jurjānu Andrejs) - soliste Ilze Kozlovska, diriģents Imants Kokars * Vairogi (Imants Zemzaris, Vitauts Ļūdēns) - diriģents Jēkabs Ozoliņš, sveic dzejnieku Vitautu Ļūdēnu * Ārija (Jānis Mediņš) - diriģents Sigvards Kļava * Pavasara vakarā (Aldonis Kalniņš) - diriģents Jānis Zirnis, sveic komponistu Aldoni Kalniņu * Kāzu dziesmas (Romualds Kalsons) - diriģents Imants Resnis, sveic komponistu Romualdu Kalsonu * Kur tu biji bāleliņi (Selga Mence, Agris Pilsums) - diriģents Viesturs Gailis, soliste Ieva Ezeriete, sveic komponisti Selgu Menci * 3.cēliena ievads no Riharda Vāgnera operas " Loengrīns" - diriģents Imants Resnis * Vergu koris no Džuzepes Verdi operas " Nabuko" - diriģents Leons Amoliņš * Karavīru koris no Šarla Guno operas " Fausts" - diriģents Imants Kokars * Ziedu valsis no Pētera Čaikovska baleta " Apburtā princese" - diriģents Viesturs Gailis * Koris no Bedržiha Smetanas operas " Pārdotā līgava" - diriģents Viesturs Gailis * Intermezzo no Pjetro Maskaņji operas " Zemnieka gods" - diriģents Imants Resnis * Johana Štrausa polka " Pērkons un zibens" - diriģents Imants Resnis * Jau ziediem rotātas pļavas (Imants Kalniņš, Eduards Veidenbaums) - diriģents Jānis Zirnis * Fināls no Zigmāra Liepiņa operas " Parīzes Dievmātes katedrāle" - diriģents Aleksandrs Viļumanis, solists Niks Matvejevs, spēlē Zigmārs Liepiņš, sveic Z.Liepiņu un N.Matvejevu * Melanholiskais valsis (Emīls Dārziņš) - solists Mārcis Kūlis (klarnete), diriģents Jānis Zirnis * Ave Maria (Francis Šūberts) - solists Jānis Sproģis, diriģents Leons Amoliņš * Jaunā Tēvija (Eduards Grīgs) - diriģents Jēkabs Ozoliņš, solists Egils Siliņš * Alleluja (Georgs Fridrihs Hendelis) - diriģents Sigvards Kļava * Cerību un laimes zeme (Edvards Elgars) - diriģents Jānis Zirnis, solists Ingus Pētersons * Lūgšanu lasa arhibīskaps Jānis Vanags * Lūgšana no " Diatoniskās kantātes" (Jānis Lūsēns) - diriģents Sigvards Kļava, solisti Ieva Akurātere, Niks Matvejevs

  • Ētera datumi: 1998-07-04; 1998-08-23
  • Hronometrāža: 2:44:07
  • Piedalās: Rūdolfa Ilze, Skanis Jānis, kori, diriģenti Resnis Imants, Kokars Imants, Ozoliņš Jēkabs, Kļava Sigvards, Zirnis Jānis, Gailis Viesturs, Amoliņš Leons, Viļumanis Aleksandrs, Sproģis Jānis, Pētersons Ingus, Siliņš Egils, Kozlovska Ilze, Ezeriete Ieva, Matvejevs Niks, Liepiņš Zigmārs, Akurātere Ieva, Ļūdēns Vitauts, Kalniņš Aldonis, Kalsons Romualds, Mence Selga, Kūlis Mārcis, Vanags Jānis
  • Režisors: Straume Māra, Cāne Agita
  • Redaktors: Amoliņa Maija
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 125 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,8 (25)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs